Angļu valodu varēja apgūt 617 skolās, krievu - 512 skolās, bet vācu valodu mācīja 335 skolās. Franču valodas mācību stundas notika 81 skolā, savukārt spāņu valodu apguva 43 izglītības iestādēs.
Itāļu, poļu, zviedru, ivrita, igauņu un lietuviešu valodas mācību stundas notika mazāk nekā piecās skolās. Vēl 11 skolas piedāvāja apgūt citu svešvalodu.
Teju 215 000 skolēnu pērn apguva angļu valodu, kas jāsāk apgūt jau no skolas gaitas uzsākšanas. Krievu valodu apguva 85 534 skolēni, bet vācu valodu izvēlējās apgūt 39 419 skolēni.
Kādu no citām svešvalodām apguva krietni mazāks skolēnu skaits. Franču valodu apguva 6341 skolēns, spāņu valodu - 2852 skolēni, poļu valodu - 639 skolēni, bet lietuviešu valodu - 605 skolēni.
Ivritu valodu apguva 412 skolēni, igauņu valodu - 200 skolēni, itāļu valodu - 152 skolēni, zviedru valodu - 108 skolēni. Vēl 253 skolēni apguva citu valodu kā svešvalodu.
Šajā pavasarī tika pieņemti grozījumi valdības noteikumos, atbilstoši kuriem no 2026./2027.mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Tā vietā skolām būs jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valodas starp šādām valodām nav.
Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski bērni kā otro svešvalodu var apgūt franču, vācu un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.
Krievu valodu, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri