Zeme noliekusies par 80 centimetriem: ko tas nozīmē?

Jaunā pētījumā secināts, ka pēdējo 20 gadu laikā intensīva gruntsūdeņu atsūknēšana ir izraisījusi Zemes rotācijas ass nobīdi uz austrumiem gandrīz par 80 centimetriem, ziņo IFLScience.

Kas ir Zemes rotācijas pols?

Zemes rotācijas pols nav stingri fiksēts punkts, bet gan tā atrašanās vieta mainās procesā, ko sauc par polāro kustību. Šīs izmaiņas rodas, kad planētas masas sadalījums mainās attiecībā pret tās garozu. Zinātnieki to salīdzina ar vilciņu, kura griešanās veidu ietekmē uz tā pārvietotais svars. Zemes gadījumā šis "svars" ir ūdens, kas pārdalās gan uz zemes virsmas, gan zem tās.

Gruntsūdeņu loma

Gruntsūdeņi, kas veidojas no lietus un citiem nokrišņiem, ir nozīmīga ūdens aprites sistēmas daļa. Tie uzkrājas zemes slāņos, veidojot dabiskus pazemes rezervuārus, kas nodrošina cilvēkiem ūdeni sausuma periodos. Taču šo ūdeņu intensīva atsūknēšana var izraisīt nozīmīgas izmaiņas Zemes sistēmās.

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts no 1993. līdz 2010. gadam, tika izsūknētas 2150 gigatonnas pazemes ūdeņu. Tas atbilst aptuveni 6 milimetru globālajam jūras līmeņa pieaugumam. Gruntsūdeņi ir nozīmīgi ne tikai dzeršanai (50% pasaules iedzīvotāju paļaujas uz tiem), bet arī lauksaimniecības apūdeņošanai (trešdaļa izmanto gruntsūdeņus).

Klimata pārmaiņas un Zemes rotācijas ass

Seulas Nacionālās universitātes ģeofiziķis Ki-Vons So, pētījuma galvenais autors, norāda:
"Zemes rotācijas pols piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un mūsu pētījums pierāda, ka viens no galvenajiem iemesliem ir klimata pārmaiņas un ūdens pārdale."

Līdz 2016. gadam ideja par to, ka ūdens pārdalīšana varētu ietekmēt Zemes rotāciju, bija teorētiska, jo trūka pierādījumu. Taču Ki-Vona So vadītā komanda izmantoja modeļus, lai izpētītu Zemes rotācijas pola kustību un ūdens plūsmas uz planētas. Viņu rezultāti apstiprina, ka pazemes ūdeņu masveida izsūknēšana patiešām maina planētas rotāciju.

Globālie izaicinājumi

Pētījuma rezultāti norāda uz gruntsūdeņu nesamērīgās izmantošanas ilgtermiņa sekām, kas sniedzas tālāk par lokāliem sausuma periodiem vai jūras līmeņa pieaugumu. Šīs izmaiņas skar pašu planētu – tās rotāciju un stabilitāti.

Tādējādi šis atklājums uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības, lai mazinātu globālos riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un dabas resursu izsmelšanu.

Pētījuma gaitā tika izveidoti vairāki scenāriji, taču tikai viens no tiem atbilda novērotajam dreifam 4,3 cm gadā. Šis scenārijs paredzēja 2150 gigatonnu pazemes ūdeņu atsūknēšanu.