Grafiti Rīgā nav huligānisms, bet gan ielu māksla (+VIDEO)

Divi rīdzinieki- DJ Ricardi B un mūziķis Jacques of S'T'A piedāvā jau otro kopīgo audiovizuālo pasākumu par vietējā grafiti un ielu mākslas norisēm. Abas radošās personības vieno izteikta patika pret savas pilsētas estētiku un vēsturi.

Ricardi B (Rihards Bražinskis) ir pilna laika dīdžejs un neatkarīgais pilsētpētnieks. Pēdējā piecgadē aktīvi darbojas neformālās izglītības jomā par Rīgas grafiti un ielu mākslu - vadot ekskursijas pilsētvidē, veidojot lekcijas un arhivējot scēnas liecības. Cita starpā iepriekš nodevies vairāku (sub)kulltūru apguves etapiem - ekstrēmai metālmūzikai, trokšņu avangardam un vides ierakstiem.

Jacques of S'T'A (Žaks no S'T'A) ir hiphop mūziķis un viens no pirmajiem šī žanra producentiem Latvijā, ģitārists, basģitārists. Viņa mūzikai raksturīga īpaša Rīgas noskaņa, pilsētas ainas fiksējot arī savos video klipos un fotogrāfijās. Ievērojama daļa skaņdarbu ir instrumentāla, vairāk pievēršoties ikdienas saulainajai pusei.

Koncertlekcijas vakars Atmodā sastāvēs no Riharda stāstījuma un tematiskās sadaļās atlasītiem uzskates materiāliem, kam pamīšus izskanēs Žaka instrumentālie bīti ar elektriskās ģitāras iespēlēm.

Grafiti (itāļu: "graffiare" — "skrāpējums", kas savukārt no sengrieķu "grafein" — "rakstīt") ir zīmējums, vai uzraksts, kas atstāts uz ārpus telpām esošas virsmas pilsētvidē, piemēram, nama sienas, mūra, žoga, atkritumu tvertnes utt.

Mūsdienās par grafiti dēvē vienu no ielu mākslas žanriem, ko tehniski dažādos stilos izpilda ar markeru vai/un krāsas aerosolu: parakstu zīmējums (tag), izskatā nevīžīgs ķeburveidīgs uzmetums (throw up) vai pilnkrāsu zīmējums (piece). Atsevišķi, mākslinieku veidotie grafiti jau ir pieskaitāmi modernās mākslas paraugiem.

Savu uzplaukumu grafiti piedzīvoja ASV 1970. gados, vispirms melnādaino kvartālos, tad melnādaino un latīņamerikāņu ielu bandu kontrolētajos rajonos, ar grafiti iezīmējot konkrētās bandas kontrolētās teritorijas robežas (Bomb Style, Tunnel Bombing un throw up zīmēšanas stili). Savas vienkāršības un bezsatura dēļ grafiti kļuva daudz populārāka forma, nekā stensili, jo neprasa intelektuālu piepūli vēstījuma sacerēšanā, ne prasmi zīmēt — pietiek vienkārši ar uz sienas uzsmidzinātiem iniciāļiem, lai autors sajustos „grafiti mākslinieks“.

Līdz ar to grafiti arī ir izteikti urbāns žanrs, mūsdienās lielākoties izpaužas hiphopa subkultūras vidē, bet tā nav tik grafisks un kodolīgs kā stensils. Līdz ar jaunā viļņa un panku subkultūru parādīšanos, kā arī galeriju mākslas popularitātes pieaugumu, grafiti komercializējās, šo žanru pārņemot tam pusaudžu subkultūras virzienam, kas kopēja ielu bandu vizuālā tēla stilu, tā iztēlojoties sevi par dumpinieciska, pret komercializēto pieaugušo pasauli vērsta pagrīdes pārstāvjiem. Uz jauniešu tirgu vērstās produkcijas reklamētāji veido savai produkcijai atbilstošas grafiti formas un stilus, nosakot un veidojot modi šajā vizuālajā žanrā.