• Ira,
  • Iraīda,
  • Irēna,
  • Irina
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
LETA 22:42, 18.08.2024


Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.



Ekspedīcija norisinājās jūlija beigās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Projektu finansē trīspusējs atbalsta fonds. Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā. Dimante-Deimantoviča norāda, ka, ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies jauna ekosistēma, ko veido savstarpēji saistītas divas ūdens vides, kas atšķirīgas gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem.

Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens, bet apakšējais, sākot no astoņu līdz 34 metru dziļumam, ir okeāna ūdens ar sāļumu, kas vismaz divas reizes pārsniedz Baltijas jūras sāļumu. LHEI uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to, kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums - mikroplastmasa.

Pētīti arī ekosistēmas bioloģiskie parametri un noturīgie organiskie piesārņotāji, kas ir uz mikroplastmasa daļiņu virsmas, un, kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Dimante-Deimantoviča skaidro, ka noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Tie ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju "transportlīdzeklis".

Ekspedīcijas laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras un sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu.

Patlaban LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlas sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Leona XIV inaugurācijas mise notiks 18.maijā

Romas Katoļu baznīcas pāvesta Leona XIV inaugurācijas mise notiks 18.maijā Svētā Pētera laukumā, pavēstīja Vatikāns.

Interesanti fakti Naktī Kurzemē gaisa temperatūra pazemināsies līdz -4 grādiem

Naktī uz piektdienu gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies līdz +3..-4 grādiem, lielākā salna gaidāma Kurzemē, prognozē sinoptiķi.

Interesanti fakti EP mainījis vilku aizsardzības statusu no "stingri aizsargāts" uz "aizsargāts"

Eiropas Parlaments (EP) ir mainījis Eiropas Savienības (ES) vilku aizsardzības statusu no "stingri aizsargāts" uz "aizsargāts", tā saskaņojot to ar Bernes konvenciju, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Interesanti fakti Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar VMD plāno novērotā jenota ķeršanu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD) plāno aprīlī Latgalē novērotā jenota ķeršanu, lai tas nevarētu brīvi pārvietoties savvaļā un neapdraudētu Latvijas dabas daudzveidību, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.

Ekonomika LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

Varas iestādes interesi par akadēmijas ēku nav izteikušas.