• Monika,
  • Zilga,
  • Zilgma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
LETA 22:42, 18.08.2024


Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.



Ekspedīcija norisinājās jūlija beigās kā pētnieciskās sadarbības projekts starp Latviju, Lietuvu un Taivānu. Projektu finansē trīspusējs atbalsta fonds. Ekspedīcija norisinājās Eidembukta līča lagūnā. Dimante-Deimantoviča norāda, ka, ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies jauna ekosistēma, ko veido savstarpēji saistītas divas ūdens vides, kas atšķirīgas gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem.

Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens, bet apakšējais, sākot no astoņu līdz 34 metru dziļumam, ir okeāna ūdens ar sāļumu, kas vismaz divas reizes pārsniedz Baltijas jūras sāļumu. LHEI uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to, kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums - mikroplastmasa.

Pētīti arī ekosistēmas bioloģiskie parametri un noturīgie organiskie piesārņotāji, kas ir uz mikroplastmasa daļiņu virsmas, un, kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Dimante-Deimantoviča skaidro, ka noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Tie ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju "transportlīdzeklis".

Ekspedīcijas laikā tika ievākti mikroplastmasas paraugi no ūdens, nogulumiem un gliemenēm, kā arī lagūnā tika izvietoti nogulumu uztvērēji un temperatūras un sāļuma reģistrēšanas ierīce. Nākamā gada ekspedīcijā ierīces izņems no lagūnas, lai iegūtu līdz šim nezināmus datus par Arktisko ekosistēmu.

Patlaban LHEI aicina pieteikties uzņēmumus, privātpersonas, kas vēlas sniegt finansiālu atbalstu 2025.gada ekspedīcijai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Salacas krastingā varēs iepazīt smilšakmens un dižozolus (+VIDEO)

Izzinošajā pasākumā varēs iepazīt vēja un ūdens atstātās zīmes.

Interesanti fakti Dabas muzejā iepazīstinās ar Latvijā audzēto vistu daudzveidību

Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11.oktobra līdz 13.oktobrim norisināsies izstāde "Vistu sēta. Latvijā audzētu vistu daudzveidība", kas iepazīstinās ar mazajās putnkopju saimniecībās audzēto vistu šķirņu daudzveidību, to raksturīgajām īpašībām un vajadzībām, kā arī skaidros atšķirību starp šķirni un krosu.

Interesanti fakti Latvijā veidos invazīvo sugu sarakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Augu aizsardzības likumā un Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas paredz izveidot Latvijas invazīvo sugu sarakstu.

Interesanti fakti Rudens konservēšana: Latvijas zinātnieki sniedz noderīgus padomus (+VIDEO)

Ir jāpievērš uzmanība, lai ar dārzeņiem un augļiem neuzņemam par daudz sāls un cukura.

Lasiet arī

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.

Sabiedrība Piebalgā pēc 87 gadiem tiek pētīta latviešu antropoloģija (+VIDEO)

Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.

Interesanti fakti Zinātnieki nejauši atklāja pasaulē retāko minerālu, pateicoties vecai vēstulei

Vienkārša vēstule, kurā uzskaitītas fosilijas vienā no raktuvēm, ļāva zinātniekiem atklāt retu minerālu un papildināt to kolekciju. Šis atklājums ir tik rets, ka cilvēce to pat nevar izmantot pieticīgo rezervju dēļ.