• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi, kā Marsu padarīt apdzīvojamu

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 09:35, 09.08.2024


Pētījuma autori uzskata, ka Marsu padarīt viesmīlīgāku ir vieglāk, nekā varētu šķist, raksta Focus.



Ja izvēlas apmesties uz citas pasaules Saules sistēmā, Marss, iespējams, ir labākā izvēle. Šobrīd Sarkanā planēta ir auksts tuksnesis, bet pagātnē, kā liecina pētījumi, uz tās virsmas bija upes un ezeri ar šķidru ūdeni. Toreiz temperatūra bija daudz augstāka, kas ļāva ūdenim saglabāt šķidru formu. Žurnālā Science Advances publicētā pētījuma autori ierosina izmantot mākslīgi radītus putekļus, lai Marsu padarītu apdzīvojamu, raksta The Economist.

Gadu desmitiem zinātnieki un zinātniskās fantastikas rakstnieki ir pētījuši idejas, kas palīdzētu atgriezt Marsu tā siltākajā klimatā. Lai to panāktu, nepieciešams teraformēt Sarkano planētu, padarot to viesmīlīgāku Zemes iedzīvotājiem. Piedāvātās koncepcijas pamatā ir ideja, ka Marsa atmosfēru jāpiepilda ar milzīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu, lai paaugstinātu temperatūru un izkausētu pazemes ūdens ledu. Tika ierosināts izmantot arī kodolsprādzienus šim nolūkam.

Tomēr jaunā pētījuma autori piedāvā vienkāršāku metodi, kā padarīt Marsu siltāku, lai ražotu šķidru ūdeni un tuvinātu planētu tās pagātnes stāvoklim. Zinātnieki uzskata, ka atmosfēru jāpiepilda ar sarkaniem mākslīgi radītiem putekļiem. Tas ļautu Marsam uzkarst tik ļoti, ka lielākā daļa ūdens ledus zem virsmas izkustu. Šis process būtu īpaši efektīvs Marsa vasarās.

Putekļus veidotu no sīkiem metāla stieņiem, katrs apmēram deviņas miljondaļas no metra garš. Šis izmērs tika izvēlēts īpaši, jo tas nodrošina, ka putekļu daļiņas atstaro siltumu atpakaļ uz planētas virsmas, kas citādi izkļūtu kosmosā. Simulācijas liecina, ka piepildot Marsa atmosfēru ar 30 litriem putekļu sekundē, vidējā temperatūra uz Marsa varētu paaugstināties par 30 grādiem pēc Celsija vai vairāk.

Šī metode prasa milzīgu putekļu daudzumu. Pirms 19 gadiem citi zinātnieki ierosināja izmantot hlorfluorogļūdeņražus, spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, ar līdzīgu mērķi. Tika secināts, ka nepieciešami simtiem miljonu tonnu šo gāzu, lai mainītu Marsa klimatu. Jaunā pētījuma autori apgalvo, ka viņu metode masu izteiksmē ir aptuveni 5000 reižu efektīvāka.

Zinātnieki uzskata, ka idejas par Marsa terraformēšanu vēl ir jāpilnveido, taču planētu noteikti var mainīt, un process ir vienkāršāks, nekā sākotnēji varētu šķist.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Grafiti Rīgā nav huligānisms, bet gan ielu māksla (+VIDEO)

Radošās personības vieno izteikta patika pret savas pilsētas estētiku un vēsturi.

Interesanti fakti Kāpēc latvieši iemīlēja Dominikānu

Izbraucieni ar laivām un gida vadītas ekskursijas ļauj pilnībā izbaudīt šī reģiona zemūdens bagātības, informēja Novatours.

Interesanti fakti Ventspilī zemnieki pabaros pilsētniekus ar zupu par 1 eiro (+VIDEO)

Pievienojies Mārtiņdienas svinībām, izbaudi rudenīgās garšas.

Interesanti fakti Tirgoņu ielā Liepājā šodien ir jautri svētki (+VIDEO)

Mazajos veikaliņos un kafejnīcās aiz logiem parādās dekorācijas, iemirdzas sveces un gaismiņas.

Lasiet arī

Pasaule «SpaceX» kosmosa kuģa apkalpe veikusi pirmo privātpersonu izgājienu kosmosā

Miljardiera Īlona Maska kompānija "SpaceX" ceturtdien iegājusi vēsturē ar pirmo privātās apkalpes izgājienu kosmosā.

Interesanti fakti Saturns šonedēļ būs vislielākais un spožākais

Milzu gāzes planēta būs opozīcijā, un nākamreiz šāda parādība būs novērojama tikai pēc gada.

Ekonomika Latvijas uzņēmēji mācās izmantot kosmosa datus (+VIDEO)

Rīgas dome aicina izstrādāt digitālus risinājumus viedās pilsētas koncepcijas attīstīšanai.

Interesanti fakti Pirmā nolaišanās uz komētas: kādus noslēpumus atklāja zinātnieki (+FOTO)

Pirms 10 gadiem kosmosa kuģis "Rosetta" pirmo reizi vēsturē iegāja komētas orbītā un no tās virsmas palaida nosēšanās aparātu.