Plašas minerālu kolekcijas ikdienas digitalizācijas laikā Bavārijas Vides aģentūras (LfU) darbinieki Vācijā atklāja vienu no pasaulē retākajiem minerāliem: humboldtīnu. Šis negaidītais atklājums radās, pateicoties kastē glabātajai ar roku rakstītai 1949. gada vēstulei, kurā tika runāts par humboldtīna klātbūtni ogļu šuvēs netālu no Švandorfas, raksta Good.
LfU paziņoja par savu atklājumu preses relīzē 2024. gada janvārī, un detalizēti rezultāti tiks publicēti žurnālā *Geologica Bavarica*. Vienkārša vēstule burtiski mainīja zinātnieku zināšanas par viņu rīcībā esošajiem retajiem minerāliem.
Humboldtīts, kā norādīts tiešsaistes minerālu datubāzē, ir rets minerāls, kas sastāv no dzelzs un skābeņskābes, parādās kā mazi prizmatiski kristāli. Tā krāsa svārstās no dzintara dzeltenas līdz citrondzeltenai, un tas parasti veidojas ogļu atradnēs, retāk granīta pegmatītos un hidrotermālās atradnēs.
Tā retuma un mazā kristāla izmēra dēļ humboldtīns netiek plaši izmantots praksē. Tomēr tas ļoti interesē minerālu kolekcionārus un pētniekus, kas pēta minerālus un to īpašības. Kolekcionāri to novērtē tā unikālā sastāva un skaistās kristāla krāsas dēļ. Zinātniekiem humboldtīna izpēte palīdz izprast apstākļus, kādos veidojas šādi reti minerāli, un ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā tie veidojas.
Minerālu pirmo reizi identificēja vācu mineralogs Augusts Breithaupts, un 1820. gados to nosauca peruāņu ģeologs Mariano Eduardo de Rivero i Ustaris par godu ievērojamajam vācu dabaszinātniekam un pētniekam Frīdriham Heinriham Aleksandram fon Humboltam.
Atklātais minerāls ir tik reti sastopams, ka par to saņēma atsevišķu ziņu lielākās izstādes oficiālajā kontā. Kāda ogļraktuvju īpašnieka rakstītā vēstule aprakstīja humboldtīna klātbūtni Matiaszehes raktuvēs netālu no Švandorfas. LfU Ģeoloģijas nodaļa, kuru vadīja Rolands Eihhorns, apstiprināja minerāla identitāti, izmantojot rentgenstaru difraktometru un parauga ķīmisko analīzi aptuveni lazdu rieksta lielumā. Eihhorns atzīmēja, ka sākotnējā skepse bija saistīta ar minerālu retumu, jo humboldtīns iepriekš tika atrasts tikai sīku kristālu veidā.
Tomēr laboratorijas analīze sniedza nepieciešamo apstiprinājumu. Atgūtais paraugs tiks izstādīts Minhenes izstādē (*Mineralientage München*) 2024. gada oktobrī, kas ir Eiropas galvenais minerālu, fosiliju, dārgakmeņu un rotaslietu notikums. Neraugoties uz uztraukumu, ko radījis atradums, pētnieki atzina, ka turpmāka informācija par minerāla veidošanos Švandorfas raktuvēs joprojām nav zināma raktuvju slēgšanas un tai sekojošo plūdu dēļ tālajā 1966. gadā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri