• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zinātnieki nejauši atklāja pasaulē retāko minerālu, pateicoties vecai vēstulei

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 11:03, 07.08.2024


Vienkārša vēstule, kurā uzskaitītas fosilijas vienā no raktuvēm, ļāva zinātniekiem atklāt retu minerālu un papildināt to kolekciju. Šis atklājums ir tik rets, ka cilvēce to pat nevar izmantot pieticīgo rezervju dēļ.



Plašas minerālu kolekcijas ikdienas digitalizācijas laikā Bavārijas Vides aģentūras (LfU) darbinieki Vācijā atklāja vienu no pasaulē retākajiem minerāliem: humboldtīnu. Šis negaidītais atklājums radās, pateicoties kastē glabātajai ar roku rakstītai 1949. gada vēstulei, kurā tika runāts par humboldtīna klātbūtni ogļu šuvēs netālu no Švandorfas, raksta Good.

LfU paziņoja par savu atklājumu preses relīzē 2024. gada janvārī, un detalizēti rezultāti tiks publicēti žurnālā *Geologica Bavarica*. Vienkārša vēstule burtiski mainīja zinātnieku zināšanas par viņu rīcībā esošajiem retajiem minerāliem.

Humboldtīts, kā norādīts tiešsaistes minerālu datubāzē, ir rets minerāls, kas sastāv no dzelzs un skābeņskābes, parādās kā mazi prizmatiski kristāli. Tā krāsa svārstās no dzintara dzeltenas līdz citrondzeltenai, un tas parasti veidojas ogļu atradnēs, retāk granīta pegmatītos un hidrotermālās atradnēs.

Tā retuma un mazā kristāla izmēra dēļ humboldtīns netiek plaši izmantots praksē. Tomēr tas ļoti interesē minerālu kolekcionārus un pētniekus, kas pēta minerālus un to īpašības. Kolekcionāri to novērtē tā unikālā sastāva un skaistās kristāla krāsas dēļ. Zinātniekiem humboldtīna izpēte palīdz izprast apstākļus, kādos veidojas šādi reti minerāli, un ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā tie veidojas.

Minerālu pirmo reizi identificēja vācu mineralogs Augusts Breithaupts, un 1820. gados to nosauca peruāņu ģeologs Mariano Eduardo de Rivero i Ustaris par godu ievērojamajam vācu dabaszinātniekam un pētniekam Frīdriham Heinriham Aleksandram fon Humboltam.

Atklātais minerāls ir tik reti sastopams, ka par to saņēma atsevišķu ziņu lielākās izstādes oficiālajā kontā. Kāda ogļraktuvju īpašnieka rakstītā vēstule aprakstīja humboldtīna klātbūtni Matiaszehes raktuvēs netālu no Švandorfas. LfU Ģeoloģijas nodaļa, kuru vadīja Rolands Eihhorns, apstiprināja minerāla identitāti, izmantojot rentgenstaru difraktometru un parauga ķīmisko analīzi aptuveni lazdu rieksta lielumā. Eihhorns atzīmēja, ka sākotnējā skepse bija saistīta ar minerālu retumu, jo humboldtīns iepriekš tika atrasts tikai sīku kristālu veidā.

Tomēr laboratorijas analīze sniedza nepieciešamo apstiprinājumu. Atgūtais paraugs tiks izstādīts Minhenes izstādē (*Mineralientage München*) 2024. gada oktobrī, kas ir Eiropas galvenais minerālu, fosiliju, dārgakmeņu un rotaslietu notikums. Neraugoties uz uztraukumu, ko radījis atradums, pētnieki atzina, ka turpmāka informācija par minerāla veidošanos Švandorfas raktuvēs joprojām nav zināma raktuvju slēgšanas un tai sekojošo plūdu dēļ tālajā 1966. gadā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Grafiti Rīgā nav huligānisms, bet gan ielu māksla (+VIDEO)

Radošās personības vieno izteikta patika pret savas pilsētas estētiku un vēsturi.

Interesanti fakti Kāpēc latvieši iemīlēja Dominikānu

Izbraucieni ar laivām un gida vadītas ekskursijas ļauj pilnībā izbaudīt šī reģiona zemūdens bagātības, informēja Novatours.

Interesanti fakti Ventspilī zemnieki pabaros pilsētniekus ar zupu par 1 eiro (+VIDEO)

Pievienojies Mārtiņdienas svinībām, izbaudi rudenīgās garšas.

Interesanti fakti Tirgoņu ielā Liepājā šodien ir jautri svētki (+VIDEO)

Mazajos veikaliņos un kafejnīcās aiz logiem parādās dekorācijas, iemirdzas sveces un gaismiņas.

Lasiet arī

Interesanti fakti Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.

Sabiedrība Piebalgā pēc 87 gadiem tiek pētīta latviešu antropoloģija (+VIDEO)

Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.