Padures muiža Kuldīgas novadā aicina viesus (+VIDEO)

Padures muiža ir skaistākā no Latvijas klasicisma stila muižām, kurā ir saglabāti praktiski visi arhitektūras un interjera elementi.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī dažādi kultūras un izklaides pasākumi.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, Padures muiža atkal plāno aizraujošu un krāšņu pasākumu - Cecīlijas dienu. Šis notikums 27. jūlijā atdzīvinās muižas bagāto vēsturi.

Pasākums nosaukts par godu vienai no Balfūru dzimtas Baltijā aizsācēja Džona Balfūra jaunākajām meitām - Cecīlijai Sofijai Balfūrai (1824-1896), jo saglabājies viņas paraksts kādā no jaunajai lēdijai reiz piederējušajām grāmatām.

Programmā paredzētās aktivitātes izraudzītas tā, lai ikviens viesis varētu iejusties muižas iemītnieku un viņu viesu ikdienā, uzzinātu vairāk ne tikai par dzīvi lauku muižā, bet gan arī par aktuālajām tendencēm 19.gadsimta mākslā un kultūrā.

Pasākums piedāvās kultūras programmu, kurā iekļauta mākslas izstāde, kā arī Prezidiju konventa vīru kora uzstāšanās. Viesiem būs iespēja doties ekskursijās pa muižu, uzzinot gan par tās arhitektūru, gan bagāto vēsturi.

Programmā iekļauta dziesmusvētku virsdiriģenta, vokālā pedagoga Ivara Cinkusa meistarklase, un Cecīlijas svētku kūkas kopīga cepšana, nodrošinot gan izglītojošu, gan izklaidējošu pieredzi visām vecuma grupām. Pasākuma kulminācija būs krāšņa uguņošana, kas apvienos tradīcijas un modernu svinību sajūtu.

Padures muiža, kas pazīstama ar savu vēsturisko nozīmi un kultūras pasākumu organizēšanu, ar šo pasākumu atkal apliecina savu nozīmīgo vietu Latvijas kultūras ainā.

Pirmās ziņas par Paduri ir datējamas ar 1404. gadu, kad Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Torka to izdeva lēnī Hermanim Grundim (Hermann Grundys) Kuldīgas komturejā pie Ventas. 1526. gadā Valters fon Pletenbergs tās izlēņoja Jakobam Frankam, vēlāk tā piederēja Johanam fon Dēnhofam (1652—1682) un Korfu dzimtai (1702—1799). Gerhards Heinrihs Padures muižu kā ķīlu laika posmā no 1799. līdz 1808. gadam nodeva Georgam fon Šrēderam.

1814. gadā uz Krieviju aizceļojušā Korfa īpašumiem pasludināja bankrotu un sakarā ar senāta dekrētu (ukaz) Paduri izpārdeva vairāksolīšanā. Par 35 tūksošiem sudraba rubļu muižu 1828. gadā īpašumā ieguva Ernestīne Štempele, kas bija laulāta ar Frīdrihu Reinholdu Štempeli (1755-1858). 1837. gadā muižas īpašniece ieķīlāja Paduri par 60 000 rubļiem Rīgas skotu izcelsmes tirgotājam Dž. L. Balfūram (John Lowis Balfour). Pēc viņa muižā saimniekoja viņa dēls Edvards, bet pēc viņa nāves 1866. gadā viņa atraitne, 1878. gadā muižas pārvaldīšanu pārņēma Ādolfs Balfūrs. 1921. gadā Ādolfu Balfūru kopā ar viņa kučieri nogalināja netālu no Struņķukroga, muiža uz neilgu laiku nonāca viņa māsas dēla J.Serafima īpašumā.

1920. gada zemes reformas rezultātā 1922. gadā muižu sadalīja 88 vienībās 1103 ha kopplatībā. Tās centrs tika nodots Zemkopības ministrijai ar nolūku tur ierīkot divgadīgu lauksaimniecības skolu. Minētā mācību iestāde muižas ēkā darbojas līdz 1944. gadam, kad Otrā pasaules kara laikā ēku pārņēma vācu karaspēks hospitāļa ierīkošanai. 1945. gadā pilī sāka darboties Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvēja līdz pat 1995. gadam. Pašreiz Padures muiža ar lielāko parka daļu ir privātīpašums un pieder Jānim Lazdānam. 2023. gada vasarā Padures muižā notika daudzsēriju spēlfilmas "Pansija pilī" filmēšana.