Katrs ceturtais skolēns vismaz reizi dienā ēd saldumus

Saldumu ēšanas īpatsvars Latvijā ir augstāks meitenēm, bet, salīdzinot vecuma grupas, tas ir augstāks 13-gadīgajiem skolēniem. Augstākais saldumu patēriņa īpatsvars visās pētāmajās vecuma grupās abiem dzimumiem bija 2006.gadā, sasniedzot 39,8%. Tomēr kopš 2018.gada saldumu patēriņš kopumā palicis nemainīgs abiem dzimumiem, palielinoties vien no 23% uz 23,9%.

Pozitīvas tendences ir vērojamas saldināto gāzēto dzērienu ikdienas patēriņā. Salīdzinot ar 2002.gadu, neskatoties uz nelielu pieaugumu kopš 2018.gada, 2022.gada skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā dzer saldinātos gāzētos dzērienus, ir samazinājies vairāk kā divas reizes. Pētījuma dati liecina, ka 2002.gadā saldinātos gāzētos dzērienus dzēra 18,3% zēnu un 13,2% meiteņu, bet 2022.gadā 8,7% zēnu un 5,6% meiteņu.

Pētījumā minēts, ka saldināto gāzēto dzērienu patēriņa samazināšanās kopš 2002.gada varētu būt izskaidrojama gan ar aizliegumu tirgot šos dzērienus skolās, gan ar akcīzes nodokli, kurš tiek piemērots saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem Latvijā, līdz ar to padarot šos dzērienus relatīvi dārgākus par dzeramo ūdeni un citiem dzērieniem, kuri nesatur cukuru.

Pētījumā norādīts, ka saldumu un cukuru saturošo gāzēto dzērienu patēriņš tiek saistīts ar liekā svara un aptaukošanās pieaugumu bērniem un pusaudžiem. To regulārs patēriņš saistās ar paaugstinātu enerģijas uzņemšanu, aptaukošanās risku un metabolo sindromu, kas paaugstina iespējamību saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām.

Turpretī augļu un dārzeņu patēriņš gan zēniem, gan meitenēm ir krasi nepietiekams abās dzimuma grupās. Vidēji tikai katrs piektais pusaudzis Latvijā lieto uzturā augļus un katrs ceturtais – dārzeņus katru dienu.

Kopš 2018.gada par 5,8 procentpunktiem ir pazeminājies augļu ēšanas īpatsvars un par 1,4 procentpunktiem – dārzeņu ēšanas īpatsvars. Augļu ēšanas īpatsvars viszemākais ir 15-gadīgiem pusaudžiem un dārzeņu ēšanas īpatsvars viszemākais – 11- gadīgiem zēniem un 15-gadīgām meitenēm.

Daļa pusaudžu izmēģinājušas arī dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, tādas kā ilgstoša mazkaloriju diēta, ēdienreižu izlaišana, caureju vai vemšanu izraisošo līdzekļu lietošana. Pārsvarā šie līdzekļi tiek lietoti, lai sasniegtu, pēc pusaudžu domām, perfektu izskatu.

Diētas ievērošana un citu līdzekļu izmantošana ķermeņa masas samazināšanai ir pieaugusi kopš 2002.gada gan zēniem, gan meitenēm visās vecuma grupās. Piemēram, ja 2002.gadā bija 7,3% pusaudžu, kas ievēroja diētu, tad 2022.gadā tādu bija 15,3%.

Kopš 2018.gada būtisks pieaugums ir novērojams 11 un 13- gadīgo zēnu grupās, pārējās grupās ir novērojama prevalences samazināšanās vai tā palikusi nemainīga.

Pētījuma autori uzsver, ka, plānojot veselības veicināšanas programmas skolās un pašvaldībās, būtu nepieciešams pievērst uzmanību veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanai. Svarīgi arī laikus pamanīt un novērst neveselīgos svara regulēšanas mēģinājumus pusaudžiem.

Pētījums veikts 2022./2023. mācību gada laikā, un tas tiek realizēts katrus četrus gadus un aptver reprezentablu skolēnu grupu 11, 13 un 15 gadu vecumā, gūstot datus par dažādu ievainojumu biežumu un to veicinošiem apstākļiem pusaudžu vecumā.