Rail Baltica pamatlīnijas būvniecību Latvijā plānots sākt šovasar

EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban Iecavas apkaimē turpinās atmežošanas darbi, bet būvdarbi varētu sākties vairāk uz vasaras otro pusi.

EDzL informē, ka otrdien "Rail Baltica" komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas tikās Rīgā un izveidoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kuru iebūvēs pamattrases pamatos.

"Rail Baltica" pamattrases izbūvi īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkts.

Infrastruktūras apkopes punkts aptvers apmēram 16,5 hektārus lielu platību un būvniecības laikā kalpos kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot savienojumu ar esošo 1520 milimetru sliežu tīklu un maksimāli izmantojot dzelzceļu būvmateriālu un tehnikas transportēšanai.

EDzL uzraudzībā plānots, ka pilnsabiedrība "E.R.B. Rail JV" kopumā būvēs apmēram 230 kilometru galvenās dzelzceļa līnijas, kas ietver arī 175 inženiertehniskās struktūras, 11 dzīvnieku pāreju, 42 viaduktus, 81 ceļa tiltu un 32 dzelzceļa pārvadus.

EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda, ka Latvija uzsāks pamatlīnijas būvniecību ar uzkrātu pieredzi būvdarbos Rīgas lidostas un Rīgas Centrālā mezgla posmos.

Bet Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila papildina, ka šogad vairāk nekā 150 kilometros no pamattrases norisināsies būvniecības darbi.

"Lai gan milzīgs darbs vēl ir priekšā un, visticamāk, neiztiksim arī bez izaicinājumiem, nākamo projekta ieviešanas posmu panākumi būs tiešā mērā atkarīgi no vēl ciešākas sadarbības starp dažādiem projekta partneriem un iesaistītajām pusēm," pauž Kivila.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmē, ka projekta pušu kopējās ambīcijas ir nodrošināt pārrobežu savienojumu "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju, taču pamattrases būvniecība ir galvenā prioritāte.

"Mēs esam veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai turpmākos darbus nodotu pieredzējušiem būvniekiem," papildina Briškens.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane piebilst, ka projektam ir spēcīgs Eiropas Komisijas atbalsts, un kopš kara sākuma "Rail Baltica" nozīmīgums ir vēl vairāk pieaudzis.

Pamattrases sarkanās grāmatas FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardus eiro, kas nozīmē, ka konkrētas katra trases posma izmaksas aprēķinās pēc būvprojektu saņemšanas.

Līguma vadību, darbu un izmaksu uzraudzību veiks pasūtītājs EDzL un būvinženieris Itālijas uzņēmums "Italferr" ("Ferrovie dello Stato Italiane Group"). Līguma izpildes uzraudzību veiks Satiksmes ministrija.

Jau ziņots, ka pilnsabiedrību "E.R.B. Rail JV" veido Francijas "Eiffage Génie Civil", Polijas "Budimex" un Itālijas "Rizzani de Eccher", kuras uzvarēja starptautiskā konkursā. "E.R.B. Rail JV" reģistrēta Latvijā 2023.gada 12.oktobrī, liecina informācija "Firmas.lv".

"Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu plānots segt no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.