• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LNB pastāstīs, kāpēc latvieši mīl filozofu Kantu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti / Vēsturiskie
VS.LV 19:27, 22.04.2024


Grāmatu izdošanā vieno apgaismības laikmetu un mūsdienas.


Kanta dzimta pa tēva līniju cēlusies no tolaik pārsvarā kursiskās izcelsmes iedzīvotāju apdzīvotās Šilutes (vācu: Heydenkrug) apkārtnes tagadējā Lietuvā.

Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18.gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.

23.aprīlī plkst.18.00 vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā norisināsies pasākums "Divi Kanti: Imanuels Kants un Johans Heinrihs Kants starp Karaļaučiem un Kurzemi".

Vācu filozofa Imanuela Kanta dzīve un radošais darbs bija cieši saistīts ar Latviju - tieši Rīgā viņš publicēja savus nozīmīgākos darbus. Taču pastāv vēl kāda būtiska saikne - Latvijā dzīvoja un strādāja Kanta jaunākais brālis Johans Heinrihs Kants (1735-1800). Abi brāļi regulāri sarakstījās, un saglabājušās vēstules sniedz interesantu ieskatu ne vien Kanta dzīves gājumā, bet arī Austrumprūsijas un Baltijas kultūras kontaktu vēsturē. Dzimis Karaļaučos un pabeidzis teoloģijas studijas, Johans Heinrihs Kants devās uz Kurzemi, kur sākumā strādāja par skolotāju, apprecējās ar kurzemnieci un vēlāk kļuva par mācītāju Vecsaules (Altrahden) draudzē. Viņa dzīves un darba gaitas saistītas arī ar Jelgavu un Pētera akadēmiju.

Par to, kādus atradumus par šo skolotāju un teologu glabā arhīvi un kāpēc šodien ir vērts par viņu atcerēties, stāstīs vācu vēsturnieks Manfreds fon Betihers (Manfred von Boetticher), kurš Latvijā ir pazīstams kā kādreizējais Latvijas Universitātes viesdocents un vācbaltiešu kultūras vēstures pētnieks.

Manfreda fon Betihera priekšlasījumam sekos akadēmiskā diskusija, kuru vadīs Latvijas Universitātes profesors Raivis Bičevskis.

24.aprīlī plkst.18.00 norisināsies diskusija "Izdevēja zelta griezums: grāmata un lasītājs no 18. līdz 21.gadsimtam".

Imanuels Kants savus nozīmīgākos darbus izdeva tieši Latvijā. "Tīrā prāta kritika" (1781, 1787), "Praktiskā prāta kritika" (1788), "Tikumu metafizikas pamatojums" (1785) un virkne citu Kanta grāmatu nāca klajā Johana Frīdriha Hartknoha apgādā Rīgā. Kanta "Spriestpējas kritiku" (1790) izdeva Johans Daniēls Frīdrihs un Fransuā Tedodors de Lagarde Liepājā.

Kādi iemesli noteica Kanta izvēli publicēt savas grāmatas Rīgā un Liepājā? Kāpēc Vidzemes un Kurzemes izdevēji 18.gadsimtā bija viedokļu līderi un kultūras misionāri? Kas ir tās vērtības, kas grāmatu izdošanā vieno apgaismības laikmetu un mūsdienas?

Saruna rosinās pārdomāt šos jautājumus. Tās iecere ir aktualizēt izpratni par izdevējdarbības lomu grāmatniecības attīstībā un, iedvesmojoties no Kanta un Hartknoha leģendas, runāt par grāmatu apgādu kā vērtību nesēju gan pagātnē, gan mūsdienās.

Pasākumā LNB direktors Andris Vilks iepazīstinās ar izdevēja Hartknoha darbu un apgaismības laikmeta grāmatu pasauli. Piedaloties LU profesoram Gvido Straubem un LU Akadēmiskās bibliotēkas vadošajai pētniecei Aijai Taimiņai, LNB Speciālo krājumu departamenta direktores Dagnijas Baltiņas vadībā norisināsies diskusija, kurā tiks apspriesta 18.gadsimta Rīgas intelektuālā ainava, turklāt Aija Taimiņa pavērs ieskatu jaunatklātos faktos par Hartknoha apgāda ēkas atrašanās vietu Vecrīgā.

Sarunas turpinājumā Laima Slava (apgāds "Neputns") un Ingrīda Segliņa (apgāds "Zinātne") dalīsies iespaidos par izdevēja un publikas attiecībām, intuīciju, ambīcijām un kvalitātes standartiem izdevēja darbā, kā arī apgādu neredzamo kultūras producentu lomu. LNB jau aizsāka izgaismot šo problemātiku pērn decembrī rīkotajā konferencē "Izdevējdarbība un nācija", kas bija veltīta izdevēja Anša Gulbja 150. jubilejai. Pašlaik, kad top konferences rakstu krājums, ir skaidrs, ka jāturpina pētniecība, kurā pagātnes pieredze atklātos kā kompass grāmatniecības attīstībai mūsdienās.

Pasākumā skanēs Johana Sebastiana Baha un viņa audzēkņa, rīdzinieka Johana Gotfrīda Mītela mūzika pianista Vladimira Tarasova izpildījumā, Hartknoha laikmeta skaņām savijoties ar mūsdienu džeza interpretācijām.

Norišu ciklu, veltītu filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai, organizē LNB sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024.gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicinās uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiks izgaismota 18.gadsimta intelektuālās domas vēsture.

Dalība pasākumos bez maksas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Savus noslēpumus Jaunmoku pils atklās sestdien (+VIDEO)

Muiža vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1544. gadā.

Interesanti fakti Līdz jūlija beigām zvejot nēģus ir aizliegts (VIDEO)

Maijs ir upes nēģu (Lampetra fluviatilis) nārsta laiks. Suga ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama, tādēļ līdz pat 31. jūlijam tos ir aizliegts zvejot ikvienā Latvijas upē, informēja VS.LV Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes
vecākā komunikācijas speciāliste.

Interesanti fakti Ceturtdien nav gaidāmas laikapstākļu izmaiņas

Ceturtdien Latvijā saglabāsies silts laiks un atsevišķās vietās valsts austrumu daļā gaidāms lietus, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Veselība Tuvojas vasara, jāpārskata diēta: padoms no farmaceita (+VIDEO)

Mūsu ķermeņiem ir nepieciešami dažādi vitamīni un minerālvielas, lai nodrošinātu organisma funkcijas un labsajūtu, it īpaši siltā un karstā laikā.

Kultūra Turcijas prezidents kritizē Eirovīziju kā draudu tradicionālajai ģimenei

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien kritizēja Eirovīzijas dziesmu konkursu, apsūdzot šo pasākumu "dzimtes neitralizācijā" un tradicionālās ģimenes apdraudēšanā.

Kultūra Nolemts «pauzēt» balsi, kas jaunajā ChatGPT versijā atgādina Skārletu Johansoni

OpenAI nolēma uz laiku apturēt slavenajai aktrisei līdzīgas balss izmantošanu un norādīja, ka vēlas strādāt pie pārpratumu novēršanas, neiedziļinoties detaļās, raksta El Pais.

Ekonomika Austrālijā varētu būt pieprasīti Latvijas koka būvmateriāli (+VIDEO)

Zaļais kontinents ir sācis miljardu dolāru vērtu mājokļu pārbūves programmu.