Latgales pērle - Lūznavas muiža aicina uz pavasara izklaidēm (+VIDEO)

jūgendstila perioda vitrāžu mākslu Latvijā, no plkst.13:00 līdz 16:00 notiks vitrāžu meistarklase, bet 16:00 tiks atklāta meistares Elvīras Škutānes vitrāžu un stikla dekoru izstāde "Iedvesmas laiks".

Elvīra Škutāne ir Krāslavas amatniecības centra stikla dekoru darbnīcas meistare. Viņa ir spilgts piemērs tam, kā iemīļota nodarbe neilgā laikā var pārvērsties uzņēmējdarbībā. Pagājušā gada nogalē meistare saņēma balvu "Gada amatnieks" Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā konkursā "Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2023". Izstādē "Iedvesmas laiks", kas ir otrā mākslinieces personālizstāde, būs apskatāmi Elvīras Škutānes jaundarbi - svečturi, stikla dekori, rotājumi, interjera priekšmeti, rotas, kuras būs iespējams iegādāties.

Izstādes atklāšanas dienā plkst.12:00 būs iespēja noklausīties arī mākslas zinātnieces Dr. art. Ilonas Auderes lekciju "Jūgendstila perioda vitrāžu māksla Latvijā". Divdesmit gadu garumā Ilona Audere ir pētījusi vitrāžas, gatavojot materiālu monogrāfijai par vitrāžu vēsturi Latvijā. Viņa ir arī muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" virtuālās ekspozīcijas sadaļas par jūgendstila perioda vitrāžu mākslu veidotāja.

Savukārt tie, kuri vēlas paši iemēģināt roku vitrāžu veidošanā, aicināti pieteikties meistardarbnīcai, kur meistares Elvīras vadībā būs iespēja apgūt vitrāžas veidošanas prasmes Tiffany tehnikā.

Lūznavas muiža ir Latgales jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai, ir piedzīvojusi vēsturiskās pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, atkal skolu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, bet 2015. gadā atdzimusi no jauna.

19. gs. beigās Laizānu sādžas poļu muižnieku, brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku īpašumus par lielu naudu nopirka Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810-1899), pēc profesijas dzelzceļu inženieris. Staņislava Kerbedza sieva bija Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meita Marija. Staņislava un Marijas Kerbedzu ģimenē bija seši bērni. Par Lūznavas mantinieci kļuva viena no meitām, Jevgēnija (1855-1946). Viņa apprecējās arī ar Staņislavu Kerbedzu (1844-1910), savu brālēnu no tēva puses, arī inženieri. Īsi pirms 1905. gada Jevgēnijas vīrs sāka Lūznavas muižas ēkas celtniecības priekšdarbus, revolūcijas laiks darbus aizkavēja, ēku pabeidza būvēt 1911. gadā.

Apkārt muižai ir skaists dārzs ar lielu koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu daudzveidību, glītiem parka celiņiem, septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros audzēja zivis. Parku iieslēdza metālkaluma žogs ar diviem platiem zaļi krāsotiem vārtiem, pa kuriem parasti izbrauca S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza – četrjūgā, bet viņas vīrs S. Kerbedzs – divjūgā. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā. Laikā kad Kerbedzu nebija, muižas saimniecību vadīja pārvaldnieks Ksendzopoļskis. 20. gadsimta sākumā Kerbedzu īpašumi bija slaveni kā mākslinieku, mūziķu, literātu pulcēšanās vieta, te ciemojās arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis K. M. Čurļonis.