Kalnu slimības: par ko jāzina alpīnisma interesentiem latviešiem (+VIDEO)

Agrīnā pavasarī cilvēki bieži dodas uz kalniem baudīt pasakainus skatus un vēl baudīt pēdējos ziemas priekus gan tepat Latvijā, gan arī ārzemēs. Jau gada sākumā apdrošināšanas uzņēmumos tika saņemti pirmie atlīdzību pieteikumi par ziemas laikā gūtajām traumām. Tajā pašā laikā ir novērojama pozitīva tendence - šogad reģistrēto notikumu skaits Baltijā ir trešdaļa no pagājušā gada kopskaita. Drīz būs skolēnu pavasara brīvdienas, daudzas ģimenes dosies uz kalniem, tādēļ apdrošinātājs aicina ziemas sporta veidu cienītājus būt uzmanīgiem un parūpēties par savu un citu drošību.

Ceļgali - slēpotājiem, plaukstas - snovbordistiem

No visiem nelaimes gadījumiem, kas reģistrēti Latvijas klientu vidū pēdējo gadu laikā, pusi ir segusi ceļojumu apdrošināšana, otru - nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise. Ceļojumu apdrošināšana sedz ārstēšanās izmaksas privātajās klīnikās, kuras bieži vien nepieņem EVAK (Eiropas Veselības Apdrošināšanas Karte), kā arī transporta izdevumus no negadījuma vietas līdz ārstniecības iestādei. Ja negadījums notiek augstu kalnos, nereti vienīgais transports ir helikopters, un izmaksas var sasniegt vairākus tūkstošus. Savukārt nelaimes gadījuma polise noderēs, ja pēc traumas būs nepieciešama, piemēram, rehabilitācija, kas tiks saņemta, jau atgriežoties mītnes zemē.

Dati liecina, ka visvairāk pieteikumu saņemti par traumām, kas gūtas Itālijas slēpošanas kūrortos. Tā ir valsts, kurā ir reģistrēts vislielākais apdrošināto gadījumu skaits, savukārt Austrijā un Slovākijā traumas tiek gūtas retāk, jo tie nav tik populāri galamērķi ziemas sporta veidu cienītāju vidū. Kā liecina starptautiski pētījumi, ziemas sporta veida piekritējus visā pasaulē vieno traumas, kas saistītas ar sasitumiem, lūzumiem, mežģījumiem. Atsaucoties uz Amerikas Nacionālā Veselības Centra datiem, lai gan vispārējo traumu skaits slēpošanas laikā pēdējo 30 gadu laikā ir ievērojami samazinājies, pateicoties ekipējuma attīstībai, ceļgalu traumu skaits ir pieaudzis, un tās veido trešdaļu no kalnu slēpotāju traumām, kam seko pleca (21,6%) un pēdas vai potītes traumas (14,9%). Snovošanas cienītājiem visbiežāk raksturīgas plaukstas vai plaukstas locītavas traumas (23,9% gadījumu) un pleca traumas (22,9%). Pētījumi liecina, ka pastāv lielāka varbūtība iegūt traumu, braucot ar snovbordu, salīdzinājumā ar slēpošanu.

"Ārsti, novērojot pēdējo gadu slēpošanas sezonu tendences, secina, ka klientu zvani un lūgumi sniegt palīdzību un padomu, pat atrodoties ārzemēs un uz kalna, nemazinās, bet tieši pretēji - palielinās, un ir vairāki iemesli tam, ka ceļgalu traumu skaits pieaug. Pirmkārt, jāmin nepiemērots slēpotāju ekipējums - ceļu sargu trūkums, jo slēpošanas zābaki pasargā kāju līdz potītei, bet ceļgali paliek neaizsargāti, kā rezultātā vieglāk pakļauti traumām. Slēpošana uz kalna ir saistīta ar specifisku slodzi uz kājām un kāju locītavām, netrenētiem un fiziski nesagatavotiem slēpotājiem ierosinājums būtu pievērst tam īpašu uzmanību un pirms došanās uz kalnu fiziski sagatavoties slēpošanas slodzei. Vēl viens novērojums saistīts ar pašlaik populāru tendenci atteikties no kādiem pārtikas produktiem, kā rezultātā var attīstīties dekompensēts uzturvielu trūkums, kas, savukārt, var izraisīt lielāku kaulu lūzuma iespēju. Šādā gadījumā, ja izvēle ir kritusi par labu atteikšanās no, piemēram, piena produktiem, nepieciešams pārdomāt, konsultējoties ar speciālistu, uztura bagātinātāju vai papildu produktu lietošanu uztura pilnveidošanai, lai gan ikdienā, gan esot uz kalna, cilvēks nav pakļauts lielākiem veselības riskiem, " pauž medicīnas pakalpojumu ārste-interniste Dr. Liene Martinsone-Bērzkalne.

Slēpošana un snovošana nav ekvivalents traumai

Nelaimes gadījumus slēpošanas vai snovošanas laikā visbiežāk izraisa slikta fiziskā sagatavotība, savu prasmju pārvērtēšana, drošības noteikumu neizpratne vai neievērošana gan slēpošanas trasēs, gan uz pacēlājiem, kā arī nepareizs, neatbilstošs vai bojāts slēpošanas inventārs.

"Vēlams veikt dažādas preventīvas darbības, lai izvairītos no traumu iegūšanas, kā arī citu apdraudēšanas. Pirmkārt, pirms dodies uz kalnu, kārtīgi iesildies, jo "auksti muskuļi" ir pakļauti lielākam traumu riskam. Otrkārt, parūpējies par aizsarglīdzekļiem - pareizi pieguļoša ķivere var samazināt slēpošanas galvas traumu risku kritiena gadījumā. Tā pasargās tevi arī negaidītas sadursmes gadījumā. Tādi priekšmeti kā plaukstu aizsargi, elkoņu un ceļgalu polsteri palīdzēs aizsargāt locītavas. Treškārt, izmanto piemērotu ekipējumu. Ja nomā slēpošanas inventāru, pārliecinies, ka tas labi pieguļ, ka slēpes ir atbilstoša garuma, atbilstošas prasmju līmenim un vietai, kur plāno slēpot. Tiem, kuri izmanto savu personīgo ekipējumu, ir jānodrošina tā atbilstoša uzturēšana, un jāpārliecinās, ka tas ir labā stāvoklī. Iesācējiem noteikti vēlama pieredzējuša cilvēka apmācība, kā arī jābūt pārliecinātam par savām spējām - tās nevajadzētu pārvērtēt vai pārsniegt" skaidro eksperte Zane Dilāne.