• Bella,
  • Berta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kā profesors Segliņš atklāja Senās Ēģiptes noslēpumus (VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 13:41, 24.02.2024


Mēs mācījāmies pētīt piramīdu zemes iedzīvotāju vēstījumus saviem dieviem.


Faraonu zemes kultūra atkal ir modē.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā nupat iznākusi profesora Valda Segliņa zinātniskā monogrāfija “Senās Ēģiptes sabiedrība. Matu kārtojums un parūkas”.

Monogrāfija veltīta Senajai Ēģiptei, kur multikulturālā sabiedrībā kopš aizvēstures sakņojas tradīcija valkāt parūkas un galvassegas. To izcelsme nav viennozīmīga, un šā senākā posma līdz šim zināmais kultūrvēsturiskais konteksts tiek plašāk apskatīts, jo tas veido pamatu turpmākām tradīcijām un netiešām atsaucēm uz mītisko senatni. Vēsturiskajā posmā dominē nepārprotama ēģiptiešu tēlu depersonifikācija, kas attiecas uz propagandas nolūkos izstrādātiem dievu un valdnieku tēliem, kā arī visai vienādotiem pārējo ēģiptiešu tēliem.

Minētais attiecas arī uz šiem tēliem atbilstošu matu kārtojumu, parūkām un galvassegām. Tomēr, izvērtējot parūku veidus un stilu saistībā ar to nēsātāju sociālo statusu un vietu sabiedrībā vēsturiskā griezumā, ir iespējams saskatīt vairākas sabiedrības attīstības tendences, kas bieži ir maskētas ar kanoniskām prasībām. Multikulturālās sabiedrības daudzveidība atklājas parūku un skūtu galvu šķietamā vienveidībā, ja tā tiek pietiekami detalizēti pētīta, un grāmatā izklāstītais ir tikai pirmās norādes pētījumu turpināšanai.

Monogrāfijas autors atklāj: "Grāmata par frizūrām un parūkām Senajā Ēģiptē tika iecerēta jau ļoti sen ar mērķi likt lasītājam pamanīt to krāšņumu un daudzveidību, saskatīt matu kārtojumā un parūkās viegli nepamanāmo un apslēpto, kas kļūst saskatāms noteiktā kultūrvēsturiskā kontekstā. Tāpēc darba saturs tika papildināts ar daudzām jaunām apakšnodaļām, kas ļaus lasītājam saskatīt šo dzīves jomas savdabību un skaistumu, kā sava veida prototipu, lai līdzīgi apskatītu arī Senās Grieķijas un Romas, arī renesanses laika un Viktorijas laikmeta matu kārtojumu, kas bagātinās mūs ar sajūtu gammu un ļaus būt izvēlīgākiem un prasīgākiem pret šo pakalpojumu iespējām pašlaik un nākotnē.

Lai cik vienveidīgi izskatās tēli un to matu kārtojums Senās Ēģiptes attēlos, ir vajadzīgs laiks un iemaņas, lai novērtētu to daudzveidīgos vēstījumus, kas atspoguļoti, ņemot vērā sava laikmeta ierobežojumus. Un tādu ir ne mazums, bet galvenokārt ārpus valdnieka un galma. Ir bijuši strikti kanoni un reliģiskie ierobežojumi, tomēr seno ēģiptiešu dzīve nebija ne tuvu tik vienmuļa un mehāniski vienkāršota, kā senie ēģiptieši to vēlējās parādīt saviem dieviem.

Šis pētījums ir tikai neliels ekskurss seno ēģiptiešu sadzīves, labsajūtas un arī skaistuma priekšstatu dimensijā ar akcentu uz patlaban zināmā strukturēšanu, kas atvieglos pētniekiem nākotnē atsperties daudz dziļākām sociālās antropoloģijas studijām.”

Autors profesors Valdis Segliņš – Latvijas Universitātes prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā, ģeoloģijas zinātņu doktors. Pēdējos gados LU Akadēmiskajā apgādā iznākušas vairākas viņa grāmatas – “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi” (2011), “Megalīti. Pasaule. Latvija” (2012), “Hors. Valdnieku dievs” (2017), “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” (2018), “Ištare un desmitiem tās dažādo seju” (2018), “Maģija un burvestības Senajā Ēģiptē” (2019), “Neatrodamā Atlantīda”(2019), “Rituālā drāma un teatralizēti uzvedumi Senajā Ēģiptē” (2020), “Senākie likumu krājumi ķīļrakstos no Urukagina līdz Hammurapi” (2020), “Senās Divupes dievi, dēmoni un maģija” (2021), “Zāmuels Hānemanis un Antons Mesmers. Solis pirms mūsdienu medicīnas” (2021), “Orākuli antīkajā pasaulē”(2022), kā arī “Ieskatīties nākotnē jeb Nostradama mantojums” (2022) un “Sports Senajā Grieķijā un Romā sabiedrības spogulī” (2023).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti «Starship» veikusi veiksmīgu izmēģinājuma lidojumu

Miljardiera Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" raķete "Starship" trešdien veikusi veiksmīgu izmēģinājuma lidojumu un pirmo reizi kosmosā nogādājusi kravu - astoņas satelītu imitācijas.

Interesanti fakti Partnerību noslēgušie partneri varēs neliecināt tiesā viens pret otru

Valdība šodien atbalstīja grozījumus Administratīvās atbildības likumā (AAL), nosakot, ka partnerību noslēgušas personas tiesā varēs neliecināt viens pret otru.

Interesanti fakti SpeedChecker: Latvijā starp mobilo sakaru operatoriem vislēnākais LMT

Latvijā starp mobilo sakaru operatoriem augstākais vidējais lejupielādes ātrums no 2024.gada jūlija līdz 2025.gada jūlijam bija SIA "Tele2" tīklā, bet augstākais augšupielādes ātrums bija SIA "Bite Latvija" tīklā, aģentūru LETA informēja neatkarīgā mobilo tīklu kvalitātes mērījumu pakalpojumu sniedzēja "SpeedChecker" pārstāvji.

Interesanti fakti Kinoloģe Monta Priede: sunim arī ir nepieciešama atpūta no cilvēka (+VIDEO)

Lai mazinātu pārstimulāciju, eksperte iesaka mājās radīt mierīgu zonu.

Lasiet arī

Sabiedrība Līvānu novadā kādreizējā karjera vietā parādījies biotops (+VIDEO)

Rekultivācija ir neatņemama atbildīgas un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves daļa.

Sabiedrība NA rosina padarīt budžetu detalizēti pieejamu sabiedrībai

Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Likumā par budžeta un finanšu vadību.

Pasaule ASV plāno piemaksas policistiem par nelegālo imigrantu aizturēšanu

ASV Iekšzemes drošības ministrija otrdien paziņoja, ka plāno piedāvāt papildu atalgojumu policistiem, lai viņus pamudinātu palīdzēt aizturēt nelegālos imigrantus.

Sabiedrība Šķirotavas stacijas teritorijā norisināsies mācības "Namejs 2025"

Aicinā iedzīvotājus neuztraukties, ja stacijas teritorijā notiekošās darbības būs neierastas.

Kultūra Jānis Moisejs atklāj savas daiļrades jaunās puses (+VIDEO)

Dziedātājs laiž klajā jaunu singlu "Zvirbulītis".

Sabiedrība Aicina valdību noteikt veselības nozari par vienu no galvenajām prioritātēm

Veselības nozarei jau ilgstoši tiek atvēlēti mazāk nekā 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr vidēji ES valstīs šis rādītājs ir divas reizes lielāks.