• Egija,
  • Egmonts,
  • Egons,
  • Henrihs,
  • Henriks
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Par 2024.gada kukaini Latvijā izvēlēta lielacu kamene

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
LETA 11:03, 09.01.2024


Par 2024.gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga - lielacu kamene Bombus confusus (Schenk 1861), informē Latvijas Entomoloģijas biedrībā (LEB).


Foto: Wikipedia

Par gada kukaini 25 gadu laikā LEB daudzinājusi daudzas vērtīgas sugas un pat dzimtas - gan retas, gan bieži sastopamas. Pirmo reizi šīs akcijas vēsturē par gada kukaini kļuva bite (Anthophila).

Kamenes ir medus bišu (Apidae) dzimtas pārstāves. Kā norāda LEB, lai gan latvietis bites domā pazīstam, daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka Latvijā ir aptuveni 300 dažādu bišu sugu no sešām dažādām dzimtām. Interesi un izbrīnu varot raisīt arī fakts, ka lielākā daļa no bitēm nemaz nedzīvo medusbitei raksturīgo dzīvesveidu, bet gan ir zemē alas rokošas vientuļnieces.

Lielacu kamene ir kļuvusi par gada kukaini gan tāpēc, ka tā Latvijā un Eiropā ir aizsargājama suga, gan tāpēc, ka simbolizē visu apputeksnētāju apdraudēto stāvokli, ko ietekmē zemes izmantošanas intensifikācija un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību samazināšanās.

Lielacu kamene ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta kameņu suga. Kamene ir ar viscaur melnu apmatojumu, izņemot pēdējos vēdera posmus - "aste" tai ir rūsgana. Pēc izskata tā ir līdzīga trim citām samērā plaši izplatītām sugām: akmeņu kamenei Bombus lapidarius, zāles kamenei Bombus ruderarius un akmeņu parazītkamenei Bombus rupestris.

Visuzkrītošākā vizuālā iezīme, kas raksturo lielacu kameni un latviešu valodā piešķir tai zīmīgo nosaukumu, ir netipiski lielas, gandrīz vai komiski izspīlētas acis šīs sugas tēviņiem. Proporcionāli pret nelielo kukaiņa ķermeni tēviņa acis izskatās kā melones. Tiek lēsts, ka šāda īpatnība, iespējams, piešķir kameņu tēviņiem priekšrocības pārošanās laikā. Tēviņu un strādnieču kameņu garums ir 13-16 milimetri (mm), bet karalienes ir lielākas - 17-19 mm garas.

Apaugļotas karalienes pārziemo un, sākot ar maija vidu, sāk izlidojumus: barojas, būvē ligzdu un dēj olas. No olām attīstās strādnieki. Suga ir univoltīna: vasaras gaitā attīstās viena jaunā paaudze. Jūlijā dabā ir sastopamas jaunās karalienes un tēviņi, kuri pārojas. Rudenī jaunās apaugļotās karalienes uzmeklē ziemošanas paslēptuves, bet tēviņi, vecās karalienes un strādnieki izmirst.

LEB informē, ka lielacu kamenes ir sastopamas Eirāzijā ar sugas areāla centru Centrāleiropā, kur arī ir vislabāk izpētītas, taču šīs kamenes ir retas visā areālā. To populācijas kopš pagājušā gadsimta vidus ir sarukušas. Vēl daudz būtu izzināma par šo kameņu dzīvotnēm un barošanos, tomēr ir zināms, ka pārsvarā šī suga apdzīvo atklāta tipa biotopus, lielākoties sausus vai vidēji mitrus zālājus (mezokserofītiskus un mezofītiskus). Retumis ligzdas var būt izveidotas mežainās vietās, piemēram, sausu priežu mežu laucēs.

Ligzdas šīs kamenes pārsvarā veido uz zemes, piemēram, sausās zāles kumšķos. Ligzdas var būt veidotas arī pamestās mazo grauzēju un kurmju alās pazemē. Suga kopumā ir polilektiska, tas ir, ziedputekšņus vāc no dažādu augu ziediem, lai gan daži pētnieki novērojuši šo kameņu īpašu piekrišanu dažādiem dadžiem un tauriņziežiem.

Kukaiņu pētnieki zina, ka Latvijas teritorijā šī suga joprojām dzīvo. Daži indivīdi pēdējos gados ir sastapti gan pētījumos, gan vienkāršos novērojumos. Tomēr ļoti daudz vēl būtu iespējams izzināt par sugas izplatību un dzīvotņu un barošanās iespējām Latvijā. Turklāt šai sugai Ministru kabineta noteikumi paredz mikroliegumu izveidi.

Portālā "Dabasdati.lv" ir atrodami vien divi šīs sugas novērojumi, un LEB cer, ka "Gada kukaiņa" akcijas rezultātā tiem pievienosies jauni. Biedrība uzsver, ka šādi novērojumi ir ļoti vērtīgi. Pavasarī, kad kamenes būs pārziemojušas un sāks izlidojumus, LEB aicinās rūpīgāk pievērsties novērojumiem dabā un iepazīt šo sugu tuvāk.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Latvijā saimnieces savus ledusskapjus pārskata vasarā (+VIDEO)

Rectpte N 1: zveidojiet sarakstu ar iecienītajām maltītēm.

Interesanti fakti Jūlijs ir tomātu mēnesis, Āgenskalna tirgū notiks garšas meistarklase (+VIDEO)

Uzturs spēlē būtisku lomu cilvēka veselības un labsajūtas uzturēšanā.

Interesanti fakti Iespējams, būs jāglābj NASA astronauti, kas «nav iestrēguši» SKS

Abiem astronautiem, kuri orbītā ieradās ar kosmosa kuģi "Boeing Starliner", bija paredzēts atgriezties uz Zemes jūnijā. Tomēr tagad viņi kosmosā uzturēsies vismaz līdz augusta vidum.

Interesanti fakti Latvija ir zirgu un jāšanas sporta zeme, to pierādīs Inčukalnā (+VIDEO)

Jāšana ar koka zirgiem (hobby horse) pasaulē kļūst arvien populārāka, šogad arī pie mums tā ir iekļauta sacensību programmā.

Lasiet arī

Sabiedrība Lielajā Baltezerā centīsies traucēt kormorānu ligzdošanai

Lielajā Baltezerā iecerēts traucēt kormorānu ligzdošanai uz salām, tuvējās pašvaldības informējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Interesanti fakti Durbes ligzdas jauno jūras ērgli sauks Hugo

Durbes ligzdas jauno jūras ērgli sauks Hugo, noskaidrots Latvijas Dabas fonda (LDF) rīkotajā aptaujā. Aptaujā piedalījās 1732 cilvēki, un ar 556 balsīm uzvarējis vārds Hugo.

Sabiedrība Aicina dot vārdu Durbes ligzdas jaunajam jūras ērglim

Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina dot vārdu Durbes ligzdas jaunajam jūras ērglim, kas pagaidām tiek dēvēts par H kungu, liecina LDF tviterī publiskotais aicinājums.

Interesanti fakti Dabas aizsardzības pārvalde aicina brīvprātīgos glābt krupjus

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau trešo gadu, īstenojot kampaņu "Misija - Krupis. Izglāb princi!", aicina pieteikties brīvprātīgos krupju glābējus, lai aktīvajā migrācijas laikā noteiktā ceļa posmā palīdzētu krupjiem droši šķērsot brauktuvi.