Pastāv risks, ka no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājuma pārtikai galvenie ieguvēji būtu lielveikali, nevis sabiedrība, aģentūrai LETA vērtēja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Viņš uzsvēra, ka pārtikas cenas Latvijā pēdējos divos gados saglabājušās nesamērīgi augstas. Šādu vērtējumu sniegusi arī Latvijas Banka, uzsverot, ka cenu līmenim nav pietiekama pamatojuma inflācijas datos. Jurēvics uzskata, ka viens no iemesliem ir lielveikalu vēlme nopelnīt, kā arī ierobežotā konkurence mazumtirdzniecības sektorā.
Viņš atgādināja, ka ekonomikas ministrs iepriekš publiski paudis apņēmību ieviest mehānismus pārtikas cenu mazināšanai, taču līdz šim nav redzams, ka šie pasākumi būtu devuši praktisku rezultātu. Tāpēc JV frakcija uzaicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) uz sēdi aiznākamnedēļ, 10.septembrī, lai viņš sniegtu pārskatu par paveikto un informētu par progresu saistībā ar pārtikas cenu samazināšanas pasākumiem.
Jurēvics uzsvēra, ka, pirms tiek apsvērta iespēja samazināt PVN pārtikai, ir būtiski izvērtēt, vai šāds solis patiešām sniegtu ieguvumu patērētājiem. Esošajā tirgus situācijā pastāv risks, ka no PVN samazinājuma galvenie ieguvēji būtu lielveikali, nevis sabiedrība, kas varētu radīt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Viņš arī norādījis, ka frakcija iepriekš paudusi atbalstu ekonomikas ministra iecerēm konkurences veicināšanai, taču šobrīd nepieciešama skaidra atskaite par līdz šim paveikto.
Iepriekš vēstīts, ka viena no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prioritātēm nākamā gada budžetā ir PVN likmes samazināšana pārtikas pamatproduktiem un sabiedriskās ēdināšanas nozarei, kā arī recepšu medikamentiem.
Politiskais spēks kā savas prioritātes izvirzījis arī palielinātu atbalstu ģimenēm un bāzes pensijas ieviešanu senioriem.
Tāpat ZZS iestājas par atbalsta lauksaimniekiem saglabāšanu šā gada līmenī un par konkrēta finansējuma paredzēšanu pašvaldību investīciju projektiem.
Atbalstam ģimenēm ar bērniem ZZS rosina diskusijās par valsts budžetu 2026.gadam papildu jau plānotajam paredzēt straujāku valsts pabalstu palielinājumu un citus atbalsta pasākumus.
Vienlaikus ZZS uzskata, ka atbalstam senioriem svarīgi ir ieviest bāzes pensiju, lai nodrošinātu cienīgu un ekonomiskajai situācijai atbilstošu ienākumu.
Ar priekšlikumiem nākamā gada budžeta projektam ZZS pirmdien iepazīstināja valdību veidojošo partiju pārstāvjus, aicinot Finanšu ministriju (FM) veikt sociālekonomisko analīzi par šo pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības labklājību.
Tāpat aģentūra LETA vēstīja, ka FM prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".
Jaunākās prognozes liecina, ka nemainīgas politikas scenārijā budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, nekā iepriekš plānots, bet papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem ļoti ierobežotā apmērā pieejams tikai 2026.gadā. Nākamajiem gadiem fiskālās telpas apmērs ir negatīvs.
Nākamā gada valsts budžetā izvirzītas trīs prioritātes - aizsardzība un drošība, demogrāfija un izglītība.