Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.
Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.
Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris valdības sēdes dalībniekiem atzina, ka uzņēmēju ambīcija par līdzekļu samazinājumu bijusi daudz lielāka - ietaupīt 850 miljonus eiro. Viņš izteica atzinību šodienas sēdē atbalstītajai iepirkumu reformai un norādīja, ka uzņēmēji tādas reformas - ar daudz lielākām ambīcijām - gribētu redzēt arī izdevumu samazināšanā.
Tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Lielpēterim asi iebilda, uzsverot, ka viņš runā lietas, kas neatbilst patiesībai. Budžeta bāze šādos apmēros nav griezta, viņa norādīja.
Vienlaikus arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite sēdes dalībniekiem norādīja, ka LDDK ieskatā būtu nepieciešams straujāka un ambiciozāka publisko izdevumu griešana. Darba devēji uzskata, ka apņemšanās par 170 miljonu eiro samazināšanu nav atbilstoša tiem izaicinājumiem, kādi valstī šobrīd ir.
Viņš arī izcēla, ka, šādi turpinot, tikai tiks tērēta aizņemtā nauda un audzēts valsts ārējais parāds.
Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne komentēja, ka Latvija, tāpat kā daudzas citas Eirozonas valstis, iepriekš dzīvoja zemo procentu likmju zonā. "Ilgu laiku varējām aizņemties par zemām procentlikmēm," teica Bāne. Tomēr tagad tām ir tendence pieaugt, kā rezultātā aug arī izdevumi par parādu.
Viņa arī pauda, ka šobrīd nodrošinātais valsts parāds, kas ir 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP) joprojām ir viens no zemākajiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Neviens neesot arī apšaubījis šāda parāda ilgtspēju.Bāne akcentēja, ka 850 miljonu eiro uzstādījums tomēr ir ļoti ambiciozs un šāda summa ir aprēķināta no visiem izdevumu veidiem, kas ir budžetā. Vienlaikus samazinājumu nevar attiecināt uz visām pozīcijām, viņa uzsvēra. "Ja runājam par praktiskām ieviešanas iespējām, 850 miljoni eiro nozīmētu pārtraukt ļoti daudzu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībā," teica Bāne.