Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam (MK) noteikt deleģējumu izstrādāt noteikumus, nosakot kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās skolotāju darba samaksas finansēšanā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka grozījumi Izglītības likumā nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības un resursu pārvaldību.
Jaunais modelis "Programma skolā" paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.
IZM kritēriji jāizstrādā līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Paredzēts, ka grozījumu jaunā redakcija un papildinājums stāsies spēkā 2026.gada 1.septembrī.
Kā vēstīts, paredzēts, ka minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā, un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.
Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, maija beigās vienojās valdība. Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.
Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Modeļa "Programma skolā" ieviešanu sāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.
IZM aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gada un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem šajā mācību gadā.
Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu reformas īstenošanai 2026.gadā un turpmāk tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" izstrādes gaitā. Vienlaikus pāreja uz jauno finansēšanas modeli noteikta kā viena no prioritātēm šī likumprojekta sagatavošanā.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)