EM: Farmācijas nozarē jādomā par produktivitātes celšanu

Lai gan no nozarē nodarbinātajiem 60% ir augsti kvalificētas profesijas, bet 36% - vidējās kvalifikācijas profesijas, tomēr nozares produktivitāte ir uz pusi zemāka nekā Vācijā un vairākas reizes zemāka nekā Dānijā, kas ir produktivitātes līderis Eiropā, informēja Ozols.

Viņš sacīja, ka nozarē akūti trūkst speciālistu STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomā, ķīmijas tehnoloģijās, farmācijā.

Vienlaikus Ozols norādīja, ka nozare ir ļoti zinātņietilpīga, un, lai gan nodrošina 6% no iekšzemes kopprodukta, nodarbināto skaits nav liels. Maksimumu nodarbināto farmācijas nozare sasniedza pirms Covid-19 pandēmijas, kad tajā strādāja aptuveni 2500 nodarbināto.

Tad sekoja kritums līdz 1940 nodarbinātajiem 2025.gadā. Ozols informēja, ka 2030.gadā nodarbināto skaits tiek prognozēts 2100, bet 2240.gadā - 2260 nodarbinātie. Ozols sacīja, ka patlaban darbaspēka iztrūkums nozarē ir aptuveni 310 darbinieki.

Ozols atzīmēja, ka situāciju sarežģi tas, ka 2023./2024.gadā centralizēto eksāmenu ķīmijā kārtoja tikai 8,3% no vidusskolu beidzējiem, un eksāmenu rezultātos ir lejupejoša tendence. Arī augstskolās nozarei nepieciešamajās programmās uzņemto studentu un studijas pabeigušo skaits ir nepietiekams.

Jau ziņots, ka Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZRA) izstrādātā "Latvijas farmācijas nozares attīstības stratēģija 2025-2035" paredz vairāk nekā piecu gadu laikā panākt apgrozījuma pieaugumu no 400 miljoniem eiro līdz 1,5 miljardiem eiro.

Galvenie uzdevumi stratēģijas realizācijai ir eksportspējas attīstība, efektivitāte un inovācijas. Efektivitātes uzlabošanai tik strādāts pie jaunām tehnoloģijām un tehnoloģiju uzlabošanas.

Kā prioritārās attīstības jomas stratēģijā minētas ģenēriskās zāles ar pievienoto vērtību, jaunas un uzlabotas tehnoloģijas, kā arī oriģināli produkti.