Valdība vienojas jauno izglītības finansēšanas modeli ieviest nākamgad rudenī

Ekonomika
LETA 15:35, 27.05.2025 0

Jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā" pilnā apmērā ieviesīs no nākamā gada rudens, otrdien vienojās valdība, atbalstot grozījumus Izglītības likumā. Reformas ieviešanai nepieciešamie miljoni vēl tiks meklēti valsts nākamo gadu budžetu veidošanas gaitā.

 

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Vienlaikus ilgstoši nebija izdevies panākt vienošanās par jaunā modeļa ieviešanu, jo trūka skaidrības par finansējuma avotu reformas īstenošanai. Sākotnēji bija plānots reformu jau šoruden, taču no šīs ieceres nācās atteikties nepietiekamā finansējuma dēļ.

Modeli "Programma skolā" ieviešanu uzsāks pakāpeniski, vispirms nodrošinot atbalsta personāla darba samaksu. Šim mērķim valsts budžetā šogad četriem mēnešiem būs jāatrod papildu 6,4 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 12,9 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina, ka reformas īstenošanai nākamgad no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 35,7 miljoni eiro, bet no 2027.gadā un turpmāk - ik gadu 107,24 miljoni eiro. Aprēķini balstīti uz aktuālajiem skolēnu skaita, struktūras un izglītības iestāžu tīkla datiem šajā mācību gadā.

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu reformas īstenošanai 2026.gadā un turpmāk tiks izskatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" izstrādes gaitā. Vienlaikus pāreja uz jauno finansēšanas modeli noteikta kā viena no prioritātēm šī likumprojekta sagatavošanā, izriet no valdības sēdes protokollēmuma.

Par likumprojekta pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai. Līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā IZM būs jāizstrādā nepieciešamie valdības noteikumu projekti, nosakot kritērijus un kārtību, kādā valsts piedalās skolotāju darba samaksas finansēšanā.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ļaus piemērot vēl atsevišķiem PVN maksātājiem

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varēs piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, bet saņem pakalpojumus no ārvalstu PVN maksātājiem vai veic preču iegādi ES teritorijā.

Ekonomika 23% no visiem privātmāju darījumiem notiek Pierīgas apkaimēs (+VIDEO)

Jāapzinās specifika iegādājoties mājokli reģionos, jāņem vērā virkne tehniskas dabas jautājumu.

Ekonomika Latvenergo staciju kopējā ražošana samazinājās par 35% (+VIDEO)

Tik zema Daugavas ūdens pietece pēdējo 30 gadu laikā aprīlī nav bijusi novērota.

Ekonomika LDz vadītājs: Kontakttīklu atjaunošanai trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma

Lai Latvijā pilnībā atjaunotu visus 500 kilometrus dzelzceļa kontakttīklu, patlaban trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Lasiet arī

Sabiedrība Tiks turpināta Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvniecība

Kā jau iepriekš ziņots, Atveseļošanas fonda (AF) finansējums 114,6 miljonu eiro apmērā tika rasts, pārvirzot 74,4 miljonus eiro, kas sākotnēji tika plānoti bezemisijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektam un 40,23 miljonus eiro no metrobusa projekta. Abus minētos projektus nevarēja īstenot atbilstoši AF finansēšanas nosacījumiem.

Sabiedrība Pārdala līdzekļus “Rail Baltica” projektam

Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē pieņemts Padomes īstenošanas lēmums par grozījumu apstiprināšanu Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plānā. Grozījumi paredz finansējuma pārdales un izmaiņas AF plāna redakcijās.

Sabiedrība Piešķirs tomēr 3,3 miljonus RB Rail izdevumu apmaksai

Vienlaikus valdība pieņēma zināšanai, ka no valsts budžeta būs jāparedz papildu līdzekļi pārējo 2025.gadā identificēto Rail Baltica netiešo un neattiecināmo izmaksu, kā arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (RCS) un RIX Rīgas lidostas (RIX) būvdarbu apmaksai, pamattrases dienvidu posma būvuzraudzībai un ar to saistītiem atbalsta pasākumiem. SM sadarbībā ar Finanšu ministriju turpinās darbu pie finansējuma risinājuma to segšanai.

Sabiedrība Rail Baltica iesniedz jaunu finansējuma pieteikumu

Projekts jau ir nodrošinājis vairāk nekā 4 miljardus eiro finansējuma ar nozīmīgu ES un dalībvalstu ieguldījumu. Lai risinātu inflācijas izraisīto izmaksu pieaugumu, Rail Baltica apsver jaunus finansēšanas mehānismus, tostarp PPP risinājumus un ES militārās mobilitātes fondu izmantošanu.