• Aigars,
  • Vilma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai nepieciešami 2,9 miljardi eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:22, 22.05.2025


Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024.gada aplēsēm, nepieciešami 2,902 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam.


Foto: lvceli.lv

Lai veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 816,4 miljoni eiro gadā, norāda SM.

Likuma "Par autoceļiem" noteiktais autoceļu finansējuma apmērs atbilstoši 2025. līdz 2027.gada nodokļu iekasējuma plānam paredzams no 817 līdz 863 miljonu eiro, kas ļautu ievērojami uzlabot valsts autoceļu stāvokli. Tomēr no valsts budžeta finansējuma ceļu atjaunošanai ik gadu tiek piešķirts vai to plānots piešķirt 306 līdz 362 miljonus eiro.

SM izvirzījusi mērķi palielināt Valsts autoceļu fondam piešķirtos līdzekļus, kas esot izdarāms, pakāpeniski nodrošinot likuma "Par autoceļiem" noteikto nodokļu un nodevu ieņēmumu novirzīšanu ceļiem.

SM uzsver, ka valsts galveno autoceļu būvniecībā līdz 2040.gadam par prioritāti jāizvirza galveno autoceļu pārbūve, galveno autoceļu tīklā izveidojot pēc iespējas vairāk divu brauktuvju ceļu posmus 1000 kilometru garumā. Tāpat autobusu pieturas jāparedz tikai atdalītas no brauktuves, sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei jāparedz pa vairāklīmeņu šķērsojumu, kā arī autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.

Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2025.gada cenās ir aptuveni 9,4 miljoni eiro.

SM norāda, ka pirmajā posmā no 2026. līdz 2030.gadam prioritārais virziens ir Bauskas šoseja (A7), iekļaujot Bauskas apvedceļa izbūvi 60,1 kilometra garumā, un Rīgas apvedceļa posma Baltezers-Saulkalne (A4) pārbūve.

Savukārt otrajā posmā no 2030. līdz 2035.gadam prioritārais virziens ir Rīgas apvedceļa posms Salaspils-Babīte (A5) un tā savienošana ar A4, iekļaujot tiltu pāri Daugavai.

Trešajā posmā no 2035. līdz 2040.gadam attīstības virziens ir esošu divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt Vidzemes šosejas (A2) līdz Lorupes gravai, Jelgavas šosejas (A8) un Jūrmalas šosejas (A10) pārbūvi.

Tāpat trešajā posmā par divbrauktuvju ceļiem paredzēts pārbūvēt Daugavpils šosejas (A6) posmu Koknese-Pļaviņas 17 kilometru garumā, Tallinas šoseju (A1) 90 kilometru garumā un Ventspils šosejas (A10) posmu Jūrmala-Tukums 48,4 kilometru garumā.

Vienlaikus, ņemot vērā nepietiekamo valsts finansējumu, prioritāri tikšot pārbūvēti reģionālie autoceļi, kas savieno pilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā, kā arī nodrošina pārrobežu savienojumus, kuros ir liela satiksmes intensitāte, kā arī reģionālie autoceļi, kas savieno citus reģionālos ceļus un kuros ir vidēja satiksmes intensitāte. Pavisam kopā prioritātes mērķu sasniegšanai nepieciešams papildu finansējums 391,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat SM norāda, ka attiecībā uz vietējiem autoceļiem līdz 2040.gadam no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru ir jānodrošina iespēja nokļūt pa autoceļu ar labā stāvoklī esošu melno segumu.

Ministrijā secina, ka līdz Valsts autoceļu fondā novirzāmo finanšu līdzekļu apmēra palielināšanai autoceļu būvniecību iespējams veikt vidēja termiņa budžeta ietvarā atbilstoši pieejamajam valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu programmu un instrumentu finansējumam.

Lai izbūvētu pamatotos TEN-T pamattīkla posmus, nepieciešami 1,9 miljardi eiro (bez Bauskas privātās un publiskās partnerības projekta (PPP)), savukārt, lai izbūvētu visus TEN-T pamattīkla posmus, ir nepieciešams 6,1 miljards eiro (bez Bauskas PPP). SM līdz 2030.gadam jāizstrādā pamatojums visu TEN-T pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūvei.

Lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, ir nepieciešams papildu 365 miljonu eiro finansējums, kā arī papildu finansējums 391,4 miljonu eiro apmērā līdz 2040.gadam. Savukārt, lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam otrās prioritātes jeb uzlabotu vietējo sasniedzamību papildu finansējums līdz 2030.gadam veido 198 miljonus, bet līdz 2040.gadam - 165,9 miljonus.

SM uzsver, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

SM uzsver, ka, braucot pa sliktā stāvoklī esošiem autoceļiem, katru gadu tautsaimniecībai tiek nodarīti zaudējumi 728 miljonu eiro apmērā, proti, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un secīgi siltumnīcefekta gāzes emisijas.

Iepriekš SM pārstāvji informēja, ka plānots pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju laika posmam līdz 2040.gadam, lai nodrošinātu ES jaunā regulējuma pārņemšanu, kā arī, ņemot vērā nacionālā līmeņa faktorus, piemēram, šī brīža autoceļu stāvokli, pieejamo finansējumu un stratēģijās izvirzītos mērķus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika LLKC: graudu raža Latvijā samazināsies par vairāk nekā 20%

Zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas kvalitāti.

Ekonomika Baņķiere skaidro, kā Latvijas iedzīvotājiem vairot finanses (+VIDEO)

Naudas krāšanā un tās pavairošanā, naudu ieguldot, ir viens neredzams sabiedrotais.

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Lasiet arī

Pasaule Tramps spriež par ASV privāto militāro uzņēmumu sūtīšanu uz Ukrainu

ASV prezidents Donalds Tramps ved sarunas ar Eiropas sabiedrotajiem par iespējamu ASV privāto militāro uzņēmumu sūtīšanu uz Ukrainu ilgtermiņa miera plāna ietvaros, sestdien vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph", atsaucoties uz avotiem rietumvalstu valdībās.

Sports Kas no Latvijā zināmiem cilvēkiem apmeklē “EuroBasket” spēles (+FOTO)

LETA aģentūras fotogrāfijās no “Xiaomi” arēnas, kur šajās dienās notiek Eiropas čempionāta basketbolā spēles, redzami ne tikai līdzjutēji, bet arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, īpaši politiķi.

Pasaule Francijā auto ietriecoties cilvēkos, viens nogalināts un pieci ievainoti

Francijas ziemeļos Normandijā Evrē pilsētā naktī uz sestdienu kāds vīrietis tīši ietriecis auto cilvēkos, vienu nogalinot un piecus ievainojot, pavēstīja amatpersonas.

Sports Latvijas basketbolisti spraigā cīņā zaudē Serbijai

Latvijas vīriešu basketbola sestdien Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra trešajā mačā ar rezultātu 80:84 (18:22, 20:20, 18:25, 24:17) zaudēja meistarsacīkšu favorītei Serbijai ar Nikolu Jokiču sastāvā.

Pasaule Zelenskis: Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota

Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Ukrainas parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota, sestdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka lietas izmeklēšanā iesaistīts Drošības dienests (SBU).

Sabiedrība Svētdien vietām gaidāms lietus

Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.