"Zivis jau neķer kabinetos, bet gan jūrā, smagā darbā".
Piekrastes zvejniecība ir nozare, kuras pastāvēšanu šobrīd nopietni apdraud lielais skaits dažādu regulējumu un birokrātija, neskatoties uz nelielo piekrastes zvejnieku skaitu. Lai vērtētu birokrātijas mazināšanas iespējas, biedrība "Mazjūras zvejnieki" 23.maijā organizē konferenci "Kā zvejniekam izdzīvot zaļās birokrātijas akačos".
Konference notiks 23.maijā Tukuma novada Engures pagasta Bērzciema "Tarotavā" no plkst.12.00 līdz 15.00. No plkst.15.00 notiks biedrības "Mazjūras zvejnieki" 5 gadu jubilejas pasākums un "Tarotavas" kūriņa atklāšana ar kūpinātām zivīm.
Piekrastes zvejniecība šobrīd ir starp visstingrāk regulētajām nozarēm, lai arī zvejnieku skaits, kas profesionāli ar to nodarbojas, ir tikai ap 100. To apgrūtina gan detalizētās prasības nozvejas ziņošanā, bez kuras došanās jūrā ir liegta, gan iespējas tikt pie zvejas rīku limitiem, gan saimniecību modernizēšanas iespējas, kas neskatoties uz izmaiņām Aizsargjoslu likumā, tiek birokrātiski kavētas.
"Šobrīd piekrastes zvejnieki bez atskaitīšanās un birokrātijas nevar neko, visur priekšā ir atskaites, ziņošanas, kontroles un saskaņojumi. Vienkāršam zvejniekam nav viegli ar to tikt galā, jo zivis jau neķer kabinetos, bet gan jūrā, smagā darbā," saka biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis.
Lai arī pēdējā laikā, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Zemkopības ministriju (ZM) un tās iestādēm situācija uzlabojas, joprojām dienaskārtībā ir daudz jautājumu par birokrātijas mazināšanu, tajā skaitā par nozvejas limitiem, zvejas liegumu laikiem, potenciālajām zvejas liegumu teritorijām, mazapjoma būvniecības liegumiem, atkrastes vēja parku ietekmi uc.
Atbilde zvejnieki cer sagaidīt no ZM, Klimata un enerģētikas ministrijas, Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, zinātniskā institūta "Bior", kā arī Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvjiem.