Neprognozē Latvijas ekonomikas kritumu ASV un ES tirdzniecības karu dēļ (+VIDEO)

Latvijas eksporta rādītāji gada sākumā turpināja atkopties, ziņo Latvijas ekonomikas eksperti. Pakalpojumu eksports pret pērno gadu uzrādīja divciparu pieauguma tempus. Preču eksportā mazāk iepriecinoši rezultāti, bet apstrādes rūpniecība turpināja augt, un eksporta pasūtījumu novērtējums aprīlī jau bija labāks nekā ilgtermiņā vidēji. Uz ASV tieši vai caur citām valstīm tiek eksportētas preces, kuru Latvijā pievienotā vērtība veido aptuveni 1% no Latvijas IKP. Līdz ar to ASV tarifu tiešā ietekme būs neliela.

Turklāt šobrīd aptuveni ceturtā daļa no mūsu tiešā eksporta uz ASV ir iekļauta izņēmumu sarakstā, un uz tiem pagaidām papildu tarifi neattiecas. Eksportu gan negatīvi ietekmēs arī netiešie efekti - tostarp tas, ka visu mūsu partnervalstu izaugsme tarifu dēļ būs lēnāka. No vienas puses eksporta rezultāti līdz šim bijuši labāk nekā gaidīts. No otras puses, skats uz eksporta nākotni ir pasliktinājies. Tādēļ esam samazinājuši eksporta izaugsmes prognozes, bet joprojām ceram uz labākiem eksporta rādītājiem nekā pērn un aizpērn.

Inflācija gada sākumā bija augstāka nekā gaidīts, un to virzīja pakalpojumu, kā arī pārtikas cenu kāpums. Šī gada laikā inflācijas kāpums pierimsies, piepalīdzot arī zemākām pasaules enerģijas cenām un spēcīgākam eiro kursam. 2025.gadā vidēji inflācija būs 3,1% apmērā, bet 2026.gadā samazināsies līdz 2,7%, kas ir tuvu ilgtermiņa vidējam.

Iepriekš daudzas mājsaimniecības atlika lēmumu par dzīvokļa iegādi augsto ECB noteikto procenta likmju un augstās inflācijas iesistā roba pirktspējā dēļ. Taču šobrīd zemākas aizņemšanās likmes un pirktspējas atgūšanās atspoguļojas būtiski augstākā kreditēšanas aktivitātē. Mājokļu tirgū redzama ilgstoši bremzētā pieprasījuma atgūšanās, augot arī aktivitātei jauno dzīvokļu segmentā.

Turklāt šogad tiek prognozēts straujš paātrinājums ES fondu apguvē, kā arī Rail Baltica būvniecībā, kas nozīmēs augstākas publiskās investīcijas. Eiropas Komisijas noteikumu maiņa arī atļauj valstīm vairāk tērēt, lai finansētu aizsardzību. Latvijas budžeta deficīts tuvākajos gados pārsniegs iepriekš tik svarīgo 3% deficīta robežu. Ņemot vērā joprojām samērā zemo valsts parādu, kādu brīdi varam atļauties plašākus valdības tēriņus. Īpaši laikā, kad ekonomikas izaugsme ir vārga. Tomēr jāatceras, ka pārlieku ilgi paļauties uz aizņemšanos mēs nevaram. Parādam augot, tā apkalpošanas izmaksas palielināsies. Bet aizsardzības tēriņi turpināsies, un arī citas vajadzības saglabāsies. Tādēļ, ja nespēsim padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un lētāku, tad tālākos gados būs jāatrod, kā kāpināt ieņēmumus budžetā, kas var nozīmēt nodokļu celšanu.