Hidroenerģijas ražošanas antirekords sašūpojis elektroenerģijas cenas

Energokompānijas Enefit apkopotā informācija par aprīli liecina, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Baltijas reģionā bijusi par aptuveni 16% zemāka - 77 EUR/MWh - nekā martā. Tomēr Latvija izcēlusies kā dārgākā no Baltijas valstīm - cena vidēji bijusi gandrīz par 4 €/MWh augstāka nekā Igaunijā un par 3 €/MWh augstāka nekā Lietuvā. Cenu atšķirību noteica ierobežota lētā pārrobežu elektroenerģijas plūsma un ļoti zemā hidroenerģijas ieguve Latvijā.

"Šī gada aprīlī pieredzējām zemāko Latvijā saražotās hidroelektroenerģijas apjomu piecu gadu laikā. Ierasts, ka hidroenerģijas ražošana aprīlī regulāri ir pārsniegusi Latvijas kopējo elektroenerģijas patēriņu: 2023.gada aprīlī tā sedza 178% no pieprasījuma, bet 2024.gada aprīlī - 128%. Savukārt šogad hidroenerģija nodrošināja tikai 43% no valsts kopējā pieprasījuma un 11% no Baltijas reģiona pieprasījuma," skaidro Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.

Vienlaikus aprīlī būtiska loma bijusi citiem atjaunīgajiem enerģijas ieguves avotiem. Baltijā vēja un saules enerģija veidoja 39% no kopējā patēriņa, fosilā kurināmā stacijas - 22%, savukārt hidroenerģija, ieskaitot Lietuvas hidrojaudas, - 14%. Dominējošā lētā saules enerģija dienas laikā elektroenerģijas cenas samazināja līdz pat 71% zem mēneša vidējās cenas līmeņa, taču, saulei rietot, visā Baltijā tika aktivizēti citi ražošanas avoti, pārsvarā fosilās stacijas, kas ir ievērojami dārgāki par saules enerģiju. Tāpēc rīta maksimuma cenas bija gandrīz divreiz augstākas par vidējo, savukārt vakara maksimums sasniedza pat trīs reizes lielāku līmeni nekā mēneša vidējais.