Vai Latvijā būs atomelektrostacija: diskutēs zinātnieki (+VIDEO)

2025.gada 21.maijā plkst.10:00 notiks ceturtā starptautiskā konference "Kodolenerģija Latvijai". Konferences mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izpratni par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Kodolenerģija ir būtiska zema oglekļa alternatīva fosilajam kurināmajam. Kodolenerģija veido gandrīz 26% no Eiropas Savienībā kopā saražotās elektroenerģijas un nodrošina aptuveni pusi no zema oglekļa satura elektroenerģijas.

Konferencē uzstāsies pasaules līmeņa enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm.

Konferenci atklās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna.

Konferences dalībniekus ar Latvijas kodolenerģijas plāniem iepazīstinās Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska, saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā", tas paredz izvērtēt sadarbību ar Igauniju. Igaunijas parlaments ir pieņēmis lēmumu attīstīt kodolenerģiju valstī un līdz 2035.gadam panākt, ka darboties sāk mazie modulārie reaktori. Par progresu ceļā uz kodolenerģiju Igaunijā ziņos Fermi Energia izpildirektors Kalevs Kallemets.

Konferencē būs iespējams iepazīties ar ekspertu konceptuālu skatījumu uz Baltijas valstu attīstību. Par kodolenerģijas perspektīvām Baltijā stāstīs Rīgas Tehniskās universitātes profesors Oļegs Linkevičs, bet par Somijas sadarbības iespējām Baltijas reģionā informēs VTT Kodolenerģijas risinājumu pārdošanas vadītājs Mati Palaka.

Savukārt, Polijas Rūpniecības ministrijas Kodolenerģijas departamenta direktors Pavels Gajda iepazīstinās ar Polijas kodolenerģijas programmu. Neskatoties uz to, ka pirmās kodolspēkstacijas būvniecība Polijā atrodas tikai sākuma stadijā, valdības prioritātēs jau redzama otrā stacijas projekta ideja.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki Antans Sauhats, Romāns Petričenko un Diāna Žalostība prezentēs rezultātus pētījumam par kodolreaktoru radītās enerģijas salīdzinājumu ar saules, vēja un gāzes enerģijas avotiem un šo dažādo enerģijas avotu apvienošanas iespējām. Lai arī enerģētikas plāni ir balstīti datos, tomēr tiem ir nepieciešami realitātes testi, uz to savā prezentācijā norādīs un ar Austrālijas pieredzi dalīsies Austrālijas Neatkarīgo pētījumu centra enerģētikas pētījumu direktors Eidens Morisons. Latvijas Republikas Saeimas deputāts Andris Kulbergs apmeklētāju uzmanību vērsīs uz to, ka nepieciešams uzlabot Latvijas enerģētikas patēriņa stratēģiju, palielinot bāzes jaudas un novēršot starpsavienojumu iztrūkumu, aktualizējot siltumenerģijas iekļaušanu stratēģijā un saimniecisku attieksmi pret enerģētikas infrastruktūru.

Kodolenerģija un drošība ir jautājumi, kas interesē sabiedrību, tāpēc konferencē iekļauti arī tādi sabiedrību interesējoši jautājumi, kā radioaktīvo atkritumu apstrāde un apglabāšana. Ar savu pieredzi iepazīstinās Lietuvas Enerģētikas institūta loceklis Romans Voronovs, kurš ir veicis priekšizpēti un riska analīzi reaktoru demontāžas un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas iekārtām.

Konferences noslēgumā kopsavilkumu, salīdzinot Latviju ar citām Eiropas valstīm kodolenerģētikas attīstībā, kodolspēkstaciju būves procesa uzsākšanā un tam vajadzīgām kompetencēm, sniegs Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, kodolu dalīšanās projektu koordinators Agris Auce.

Konference norisināsies ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta "Tehnoloģiju zināšanas Latvijas nākotnei - 2025" ietvaros. Konferenci organizē un par saturu atbild nevalstiskā organizācija "Attīstības un inovāciju mācību centrs". Konferenci atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte, Fermi Energia, bezpeļņas organizācija "Generation Atomic" un SIA "Odo".