FM: airBaltic akciju IPO neīstenošana var radīt skarbas problēmas

Ekonomika
VS.LV 12:06, 09.04.2025 0

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" neīstenojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), budžeta deficītam var rasties "skarbas problēmas", trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

 

"Jādara viss iespējamais, lai īstenotu pilnvērtīgu IPO. Ja tas nenotiks, būsim skarbās problēmās," teica Sakss.

Viņš skaidroja, ka pilnvērtīga IPO gadījumā valsts ieguldījums "airBaltic" akcijās neradīs ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu. Savukārt gadījumā, ja IPO nenotiks, vai tas būs tikai formāls ar praktiski tikai valsts ieguldījumu, ietekme uz budžeta deficītu būs būtiska.

Tāpat Sakss atzina, ka budžetā nav miljardu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai. Patlaban projektam tiek atvēlēti tikai minimāli nepieciešamie līdzekļi, lai varētu izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumus.

Sakss pauda viedokli, ka turpmāk projekta īstenošanai vienīgais risinājums būs publiskā un privātā partnerība (PPP). Šajā gadījumā izdevumi nemazināsies, taču tos nebūs jāveic četros gados, bet gan varēs "izstiept" uz 20-25 gadiem.

Jau ziņots, ka FM sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots.

Tajā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs Ministru kabinetam (MK) priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā - 3,2% no IKP, 2028.gadā - 2,8% no IKP un 2029.gadā - 2,3% no IKP.

FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.

Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva - 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.

Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM ziņojumā secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.-2029.gadam paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanos ar mērenu izaugsmi 2025.gadā, kad prognozēts 1,2% IKP pieaugums, izaugsmes paātrināšanās tiek prognozēta nākamajos gados - līdz 2,1% 2026.gadā un turpmāk līdz 2,2%. FM norāda, ka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nodrošinās gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieaugums, kā arī intensīvāka ES fondu investīciju apguve un straujāks eksporta kāpums.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valsts prezidents: Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Ekonomika Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā

Dzīvojamo telpu īres likuma pēcpārbaudes jeb "ex-post" ietekmes novērtējumā secināts, ka dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ekonomika Saeimā konceptuāli atbalsta ostu pārvaldības reformu

Saeimas deputāti šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kuru mērķis ir pilnveidot ostu pārvaldības modeli, atgriežot pašvaldību līdzdalību ostu pārvaldībā.

Ekonomika Mazumtirdzniecība aprīlī - kuslā izaugsme turpinās

Pārtikas cenu pieaugums turpina ietekmēt iedzīvotāju paradums, kas izpaužas mazākos iegāžu apjomos.

Lasiet arī

Sabiedrība VK iepazīstinās ar ziņojuma rezultātiem par valsts ieguldījumiem airBaltic

Kādus secinājumus ir izdarījuši auditori? Drīz uzzināsim!

Ekonomika FM: airBaltic galvenais fokuss nav papildu valsts finansējuma saņemšana

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.

Ekonomika airBaltic šogad strādāja ar gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.