Vai Latvijā būs ar akumulatoru darbināmi elektrovilcieni (+VIDEO)

Gandrīz 420 miljoni eiro ir tā Satiksmes ministrijas "aploksne", par kuru notiek prioritāšu pārskatīšana, pauž Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

"To uzsāka jau iepriekšējais satiksmes ministrs un tagadējais ministrs to turpina. Mēs zinām, ka iepriekš visa uzmanība tika fokusēta uz savienojumu ar lidostu "Rīga". Mēs zinām, ka Eiropas Komisija jau iepriekš norādīja, ka tas neatbilstu efektīvai investīciju prioritizācijai ģeogrāfiski, proti, dzelzceļam ir jābūt efektīvam savienojumu nodrošinātājam, un tādēļ lielāka uzmanība jāpievērš arī Austrumlatvijai. Mēs saprotam, ka Satiksmes ministrija ar bateriju vilcienu iepirkumu to grib risināt. Jums ir absolūta taisnība, un iepriekš šādas investīcijas tika plānotas gan Atveseļošanas fondā, gan ES fondu darbības programmā un tad notika diezgan hektiska prioritāšu maiņa jautājumā, kas finansēs uzlādes infrastruktūru, jo skaidrs, ka bateriju vilciens nekur tālu neaizbrauks, ja nebūs uzlādes iespēju. Šobrīd Satiksmes ministrija uzskata, ka naudas pārvirzīšana ir ideja, ko piedāvāt Eiropas Komisijai, bet ir jāsaprot, kā tiks risināti jautājumi ar uzlādi un citi saistītie aspekti.

Nepieciešamība nodrošināt ritošo sastāvu tur, kur pašlaik nav elektrificētās dzelzceļa līnijas, nav jauna, un mūsu programmā bateriju vilcieni kā investīciju virziens jau ir. Papildus visdrīzāk mums būs jāskaidro straujās prioritāšu maiņas un tas, kā mēs pēc gadu ilga karuseļa argumentācijā nonāksim pie jēgpilnas šī projekta ieviešanas. Bet tā ir emocionālā daļa. Racionālā daļa - Eiropas Komisija ir gatava par to runāt, ja mums ir jēgpilns investīciju projekts. Zinot arī pēdējās iniciatīvas Eiropadomē, mēs esam uzrunājuši Eiropas Komisiju ar reģionālās mobilitātes stāstu, rosinot, ka varbūt būtu lietderīgi atkāpties no lieguma investēt dīzeļa vai dīzeļhibrīda tehnoloģijās, jo skaidrs, ka bateriju vilcieniem ir savi ierobežojumi, it īpaši, ja runājam par mūsu klimatu vai reljefa īpatnībām. Arī ekonomiskie izaicinājumi investīcijām ir gana lieli, jo mēs runājam par dzelzceļa satiksmi Eiropas kontekstā salīdzinoši mazapdzīvotās teritorijās. Tas viss būs sarunu priekšmets.

Eiropas Komisija pašlaik strādā pie efektīvākas fondu programmas pārstrukturēšanas, un vismaz mūsu līdzšinējās sarunas ar Eiropas Komisijas dienestiem nav novedušas pie tūlītēja "nē". Līdz ar to tas visdrīzāk būs jautājums, par kuru runāt, bet es tagad arī negribētu spekulēt par sarunu iznākumu".

"Turklāt arī ar papildu vilcienu iepirkumu jau netiks nosegtas visas vajadzības visās līnijās, tādēļ šis jautājums nekur no darba kārtības nepazudīs jebkurā gadījumā", - tā Ebergards.