Mazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti - Lietuvā

Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014.gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā Lietuvā un pagaidām mazāk sekmīgajā Latvijā un Igaunijā. Ja uzņēmēji Lietuvā ir apņēmības pilni ieiet jaunos eksporta tirgos un piedāvāt jaunus produktus, Latvijā un Igaunijā uzņēmēji ir piesardzīgi un domā par izmaksu mazināšanu.

Ņemot vērā atšķirīgās norises Baltijas valstu ekonomikās - Lietuvai 2024.gada prognozēta IKP izaugsme 2,7% apmērā, bet Latvijai un Igaunijai prognozēts IKP kritums (attiecīgi -0,4% un -0,9%) - atšķiras arī uzņēmēju attieksme pret gaidāmajām norisēm šogad. Visvairāk optimistu ir Lietuvā, kur 13% uzņēmēju uzskata, ka biznesam šogad gaidāms pieaugums. Lielākie pesimisti ir Igaunijā, kur 27% uzņēmēju šogad sagaida apgrozījuma samazinājumu. Latvijā optimistu grupā iekļaujas 9% uzņēmēju, bet pesimistu ir divas reizes vairāk - 18%. Vislielākā uzņēmēju grupa visās Baltijas valstīs ir t.s. piesardzīgie optimisti, kuri prognozē nelielu apgrozījuma pieaugumu. Latvijā tādi ir 72%, Lietuvā 71%, bet Igaunijā - 66%. Latvijā un Lietuvā šogad ir viskrasāk ir samazinājies pesimistu skaits - Lietuvā par 9 procentpunktiem (no 24% pērn līdz 15% šogad), bet Latvijā par 4 procentpunktiem (no 22% pērn līdz 18% šogad).

"Vērtējot nozaru griezumā, lielākie optimisti Baltijā ir lauksaimniecībā strādājoši uzņēmumi, bet izteiktākie pesimisti nāk no izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu vidus. Mazie un vidējie šī sektora uzņēmumi tradicionāli ir diezgan skeptiski, un to prognozes par 2025.gadu ir vēl pasliktinājušās. Tas ir saistīts ar vāju privāto patēriņu un mazāku tūrisma plūsmu Baltijas valstīs, nekā pērn bija gaidīts. Satraucošs rādītājs ir tas, ka puse no uzņēmējiem neplāno veikt nekādas investīcijas, kas ilgtermiņā mazinās Baltijas uzņēmēju konkurētspēju. Šī gada aptaujā spilgti parādās uzņēmēju optimisma saikne ar norisēm valsts ekonomikā," aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Arī Baltijas valstu uzņēmēju attieksmi pret šī gada prioritātēm un mērķiem atspoguļo norises ekonomikā. Lietuvas uzņēmēji ir gatavi šogad laist tirgū jaunus produktus un pakalpojumus (45% no aptaujātajiem), ieguldīt ražošanas kapacitātes celšanā (29%), meklēt jaunus eksporta tirgus (22%) un pieņemt jaunus darbiniekus (20%). Latvijas un Igaunijas uzņēmēji ir krietni piesardzīgāki. Viens no galvenajiem mērķiem - uzlabot biznesa stabilitāti (58% Latvijā), kam seko izmaksu optimizācija (55%) un naudas plūsmas palielināšana (33%). Jaunus produktus vai pakalpojums šogad ir gatavi laist tirgū 31% uzņēmēju Latvijā un 29% Igaunijā. Savukārt par jauniem tirgiem domā 13% uzņēmēju Latvijā un tikai 9% Igaunijā.

Vērtējot uzņēmēju attieksmi pret viņu produktu vai pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām, izteiktāk pozitīvs viedoklis ir Lietuvas uzņēmējiem - 23% uzskata, ka pieprasījums šogad pieaugs (+6 procentpunkti salīdzinot ar 2024.gadu). Latvijā izteikti optimisti ir 13%, bet 68% uzņēmēju domā, ka pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem saglabāsies stabils. Latvijā un Lietuvā būtiski samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka pieprasījums varētu samazināties, bet Igaunijā skeptiķu skaits nav mainījies - tādu tur ir 25%.

Vairums Baltijas uzņēmēju šogad neplāno būtiskas izmaiņas darbinieku skaita ziņā, tomēr arī šeit atšķiras Lietuvas attieksme. Ja samazināt darbinieku skaitu visā Baltijā plāno mazāk nekā 10% uzņēmēju, kolektīva paplašināšanu šogad plāno 29% Lietuvas uzņēmēju (pieaugums gada laikā), 15% Latvijas uzņēmēju (nemainīga attieksme) un tikai 7% uzņēmēju Igaunijā (samazinājums gada laikā).

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju galvenie potenciālie eksporta tirgi. Aptuveni piektdaļa no Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem plāno turpināt darbu esošajos eksporta tirgos, bet Igaunijas uzņēmēju vidū šādu apņemšanos pauž vien 11% uzņēmēju. Jaunus tirgus plāno iekarot 10% Latvijas uzņēmēju, 19% Lietuvas uzņēmēju un tikai 6% Igaunijas uzņēmēju. Pārējie mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji šogad plāno strādāt tikai savā mājas tirgū.

Aptuveni puse no aptaujātajiem uzņēmējiem Latvijā un Lietuvā šogad neplāno veikt investīcijas savas darbības uzlabošanā, bet Igaunijā tie ir pat 60% uzņēmēju.