• Mirdza,
  • Žanete,
  • Žanna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 11,2% mazāk kravu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 20:40, 17.02.2025


Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 3,11 miljonus tonnu kravu, kas ir par 11,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.


Foto: LETA

Visvairāk 2025.gada janvārī Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 1,223 miljoni tonnu, kas ir par 41,4% mazāk nekā pērn janvārī.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 606 600 tonnu apmērā, kas ir par 30,7% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 267 200 tonnu apmērā, kas ir par 14,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 50 400 tonnu, kas ir par 6,6% vairāk.

Vienlaikus ogles Latvijas ostās šogad janvārī netika pārkrautas, kamēr pērn janvārī ogles tika pārkrautas 231 700 tonnu apmērā.

Ģenerālkravas 2025.gada janvārī Latvijas ostās pārkrautas 1,134 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp kravas konteineros veidoja 435 500 tonnu, kas ir par 1,6% vairāk nekā pērn janvārī, kokmateriāli pārkrauti 424 600 tonnu apmērā, kas ir par 29% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 249 000 tonnu, kas ir par 3,5% vairāk.

Savukārt lejamkravas šogad janvārī Latvijas ostās pārkrautas 751 900 tonnu apmērā, kas ir par 94,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 703 800 tonnu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā pērn janvārī.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad janvārī bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,475 miljonus tonnu, kas ir par 14,6% mazāk nekā 2024.gada janvārī.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums šogad janvārī bija 879 300 tonnu, kas ir par 5,5% vairāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 520 300 tonnu, kas ir par 24,9% mazāk nekā 2024.gada janvārī.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2025.gada janvārī bija Skultes ostā - 100 300 tonnu, kas ir par 22,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Seko Mērsraga osta ar 71 600 tonnu, kas ir par 4,5% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 55 700 tonnu kravu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn janvārī.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 234 600 tonnu kravu, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2024.gada janvārī.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas biškopji cīnās pret viltotu medu (+VIDEO)

Mākslīgie pārtikas produkti ir plaši pieejami tirgū.

Ekonomika Uzņēmējdarbības vidi Latvijā negatīvi vērtē 63% uzņēmēju

Uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā gada laikā ir uzlabojies, taču joprojām 63% uzņēmēju to novērtē kā sliktu, liecina biznesa augstskolas "Turība" jaunākais biznesa indekss.

Ekonomika Lielāko skaitu jaunu mājokļu izvēlas būvēt Pierīgā

Ja jums pieder automašīna, tad ieteicams izvērtēt arī autostāvvietu pieejamību un ar to saistītās izmaksas.

Ekonomika Janvārī Rīgu apmeklējuši par 34% vairāk ārvalstu viesu nekā pērn

Šā gada janvārī Rīgā uzņemti 69 406 ārvalstu viesi, kas ir par 34% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri, kad viesu skaits bija 51 611.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas ostās deviņos mēnešos pārkrauts par 11,2% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad deviņos mēnešos pārkrāva 26,032 miljonus tonnu kravu, kas ir par 11,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Ekonomika Latvijas ostās astoņos mēnešos pārkrauts par 9,7% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 23,202 miljonus tonnu kravu, kas ir par 9,7% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Ekonomika Latvijas ostas dos ieguldījumu dekarbonizācijā (+VIDEO)

Šodien notiks forums par alternatīvajām degvielām.

Ekonomika Ministrs par ostām: jāpārņem pasaules labākā prakse

Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā Informatīvā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā un faktiski piedāvā alternatīvu ostu pārvaldības modeli.