Arī pēc reformām Latvijā vēl arvien ir augstākais nodokļu slogs Baltijā

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lai novērtētu, cik patiesībā konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, "Swedbank" Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus dažādiem algu līmeņiem.

Minimālā darba alga pirms nodokļu nomaksas viszemākā ir Latvijā - 740 eiro, kam seko Igaunija ar 886 eiro un Lietuva ar 1038 eiro. Tā kā Lietuvā nodokļu apjoms, ko maksā darba ņēmējs un devējs, ir krasi atšķirīgs no pārējām kaimiņvalstīm, tad algu salīdzinājums pirms nodokļu nomaksas nesniedz pilnu ainu. Pēc nodokļu nomaksas minimālās algas pelnītājs Latvijā joprojām saņem vismazāk - 623 eiro, kamēr Lietuvā - 777 eiro, bet Igaunijā - 810 eiro.

Savukārt, ja darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 1900 eiro, vislielāko summu pēc nodokļu atskaitījumiem saņems strādājošais Igaunijā - 1461 eiro. Tad seko Latvija ar 1397 eiro un Lietuva ar 1214 eiro.

"Swedbank" norāda, ka arī lielāku algu saņēmējiem pret darba ņēmēju labvēlīgākā ir Igaunijas nodokļu politika. Piemēram, 3500 eiro algas saņēmējs pēc nodokļu nomaksas Igaunijā saņem 2632 eiro, kam seko Latvija ar 2464 eiro un Lietuva ar 2118 eiro.

Kā norāda "Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa, vērtējot dažādo algu apmērus, cik saņem iedzīvotāji "uz rokas", Latvija nav vissliktākajā situācijā. Viņa skaidroja, ka tā ir tikai "puse no stāsta", jo darbaspēka nodokļiem ir divas daļas - tā, kas tiek attiecināta uz darba ņēmēju, un tā, kas tiek attiecināta uz darba devēju. Šajā jomā novērojamas diezgan krasas atšķirības. Piemēram, Lietuvā algas pirms nodokļu nomaksas tiek noteiktas augstākas, jo absolūti lielāko darbaspēka nodokļu daļu samaksā darba ņēmējs, darba devēja pusē atstājot vien nepilnu 2% slogu.

Savukārt Igaunijā uzņēmēja pusē atstāta salīdzinoši liela darbaspēka nodokļu daļa, kas neietekmē darbinieka neto jeb pēc nodokļu nomaksas saņemto algu, bet ietekmē to, cik uzņēmumam izmaksā viena šāda darbinieka algošana. Vērtējot darbaspēka nodokļu konkurētspēju, kopaina tiek iegūta, iekļaujot abas maksātāju puses un aprēķinot kopējo nodokļu slogu.

Piemēram, situācijā, kad darbinieks pēc visu nodokļu nomaksas saņem 1000 eiro lielu algu, var secināt, ka kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā. Attiecīgi Latvijā strādājošam uzņēmumam šāds darbinieks izmaksās 1612 eiro, kamēr Igaunijā 1523 eiro, bet Lietuvā - 1503 eiro. Veicot šādu salīdzinājumu, secināms, ka vismazākais kopējais darbaspēka nodokļu slogs ir Lietuvā.

"Swedbank" norāda ka būtisks aspekts, kas Latvijas darbaspēka nodokļu sistēmā palicis unikāls Baltijā, ir atvieglojums par apgādājamo. Nedz Lietuvā, nedz Igaunijā tāds vairs nepastāv, šo atbalsta funkciju atvienojot no piesaistes iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Lietuvā tas pilnībā aizstāts ar ģimenes valsts pabalstu.

Ja nodokļu sloga aprēķinā ņem vērā vienu apgādājamo, tad zemu ienākumu segmentā Latvija joprojām atpaliek no Igaunijas, bet pietuvinās vidējas algas gadījumā, savukārt to atkal zaudē augstu ienākumu auditorijā. Ar diviem reģistrētiem apgādājamiem zemas un vidējas algas gadījumā darbinieks Latvijā saņem vislielāko neto algu Baltijas valstīs, taču šo pozīciju zaudē Igaunijai augsta atalgojuma gadījumā.

Kropa norāda, ka no vienas puses Latvijas darbaspēka nodokļu sistēma ar atvieglojumu par apgādājamo no darba ņēmēja perspektīvas kļūst konkurētspējīgāka Baltijas kontekstā, tomēr tajā pat laikā ģimenēm ar bērniem atbalsta saņemšanu ierobežo darba algas apmērs. Piemēram, Latvijā minimālās darba algas saņēmējs pat ar vienu apgādājamo pilnībā nevar apgūt šo atvieglojumu, jo kopējie atskaitījumi ir lielāki par ienākuma nodokļa aprēķina summu. Tātad zemu ienākumu segmentā ar vairākiem apgādājamiem šo atvieglojumu faktiski nav iespējams izmantot pilnā apmērā.