Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, un pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro, nformēja nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumā Vecrīgā "premium" segmentā.
"Latvia Sotheby’s International Realty" norāda, ka pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, pārceļot darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" pārziņā.
Atbilstoši darījumu datiem viena kvadrātmetra cena ir bijusi ļoti atšķirīga, kā arī īstenoto īpašumu stāvoklis ir bijis dažāds - jaunu īpašnieku rokās nonākušas jau atjaunotas mājas, kā arī īpašumi ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.
Joprojām daudzu ēku īpašnieki uztur augstas cenas, pamatojoties tikai uz Vecrīgas īpašo statusu. Piedāvājumā esošajām ēkām prasītā cena ir apmēram 3000 eiro kvadrātmetrā, bet "Latvia Sotheby’s International Realty" atzīmē, ka namīpašumos, kurus pēdējā laikā ir izdevies pārdot, vidējā cena bijusi apmēram 2000 eiro kvadrātmetrā un zemāka.
Kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" īpašniece Ilze Mazurenko norāda, ka īpašumu novērtējums pašu īpašnieku skatījumā Vecrīgā ir ļoti dažāds, tāpat kā to tehniskais stāvoklis.
Mazurenko skaidro, ka, lai sekmīgi pārdotu īpašumu Vecrīgā, nepietiek tikai ar atrašanās vietu, bet ir jāņem vērā arī specifiskās prasības, kas jāievēro, lai to restaurētu vai atjaunotu.
Mazurenko ieskatā esošajiem īpašniekiem būtu jāizvērtē savas iespējas attīstīt un reāli ieguldīt īpašumos, un pašvaldībai būtu jānāk ar pārdomātiem un konkrētiem pasākumiem, lai līdzsvarotu tik atšķirīgās Vecrīgas apkaimes.
Viņa arī norāda, ka pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, kā veicināt labvēlīgus apstākļus attīstībai. Piemēram, īpašniekiem varētu piemērot atšķirīgu nodokļu politiku attiecībā uz ēku fasāžu sakārtošanu.
Tāpat Mazurenko uzskata, ka pilsētai noteikti jādomā par stāvvietu kārtības pārskatīšanu, jo pašreizējā situācijā Vecrīga kalpo kā bezmaksas stāvlaukums elektroautomobiļiem visas dienas garumā, liedzot iespēju klientiem vai biroju apmeklētājiem īslaicīgi iebraukt un apstāties, nemaz nerunājot par Vecrīgas iedzīvotājiem.
Kompānijas apkopotie dati par dzīvokļu īpašumu darījumiem Vecrīgā pēdējos trīs gados rāda, ka kopā reģistrēti gandrīz 60 darījumi ar dzīvokļiem par summu virs 150 000 eiro, ar izteiktu aktivitātes pieaugumu 2023.gadā, kad darījumu skaits pieauga par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2024.gadā tika veikts 21 darījums. Darījumu ar dzīvokļiem kopējā vērtība trijos gados bijusi vairāk nekā 12 miljoni eiro.
"Premium" īpašumu cenas Vecrīgā uzrāda nelielas svārstības, konstatēts pētījumā. 2022.gadā īpašuma vidējā cena bija 228 000 eiro. 2023.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 213 000 eiro, bet 2024.gadā atkal sasniedza 217 000 eiro. Vidējā kvadrātmetra cena Vecrīgā pēdējos trijos gados bija 2200 eiro, tomēr katru gadu ir bijis arī darījums, kurā kvadrātmetra cena ir sasniegusi aptuveni 5000 eiro.
Pirkto dzīvokļu platības ir dažādas - no kompaktiem vienistabas īpašumiem līdz lieliem dzīvokļiem ar platību, kas pārsniedz 150 kvadrātmetrus. Tipisks Vecrīgas dzīvoklis ir aptuveni 110 kvadrātmetru plašs, ar trim istabām.
Pētījumā tika noskaidrot darījumu skaitu un tendences Vecrīgā laika posmā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 30.oktobrim, iekļaujot komercīpašumu darījumus virs 500 000 eiro un dzīvokļu darījumus virs 150 000 eiro.