• Džuljeta,
  • Jūlija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nozarē šaubās, vai Latvija līdz 2030. gadam sasniegs klimata mērķus (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:25, 17.01.2025


Vienīgais reālistiskais risinājums ir šķidrās biodegvielas.


Biodegviela – tuvā nākotnē galvenais transporta zaļināšanas līdzeklis.

Latvija ierindojas otrajā zemākajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc atjaunīgās enerģijas izmantošanas transportā, liecina Eurostat jaunākais pārskats. Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina steidzami ieviest risinājumus.

2023. gadā Latvijā atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā noslīdējis līdz 1,4%, kas ir būtisks kritums no 2022. gada, kad tas sasniedza 3,4%. Šis rezultāts ierindo Latviju otrajā zemākajā vietā starp ES dalībvalstīm, apsteidzot vienīgi Horvātiju. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā šis īpatsvars attiecīgi bija 9% un 7,2%. Turpretim Zviedrijā un Somijā šis rādītājs ir ievērojami augstāks – attiecīgi 33,6% un 20,6%.

2030.gada mērķu sasniegšanas scenārijs

Lai Latvija līdz 2030. gadam sasniegtu ES noteikto mērķi – vismaz 29% atjaunīgās enerģijas īpatsvaru transportā, nepieciešama steidzama rīcība. Pašlaik elektroauto Latvijā veido tikai 1% no kopējā valsts autoparka, biometāna auto – 0,05%, bet ūdeņraža automobīļu nav vispār. LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Ar elektroauto, biometānu un ūdeņradi līdz 2030. gadam nav iespējams panākt nepieciesamo emisiju samazinājumu. Vienīgais reālistiskais risinājums ir šķidrās biodegvielas – pirmās un otrās paaudzes".

Stikāns norāda, ka, atšķirībā no elektroauto, ūdeņraža un biometāna auto ieviešanas, pārejai uz biodegvielām nav
nepieciešamas tik lielas papildus subsīdijas. Turklāt Latvijā joprojām trūkst nepieciešamo atbalsta instrumentu. "Teju visās ES dalībvalstīs ir ieviesti mehānismi atjaunīgās enerģijas veicināšanai, bet Latvijā šādu instrumentu trūkst vai tie tiek likvidēti. Tiek atceltas, piemēram, biodegvielas piejaukuma prasības un samazinātās akcīzes nodokļa likmes tīrām biodegvielām, skaidro Stikāns.

Nozares pārstāvis norāda, ka mērķa sasniegšanai var izmantot ne tikai biodegvielas, bet arī “zaļo” elektroenerģiju, ūdeņradi un biometānu. “Tomēr, ņemot vērā mūsu autoparka atkarību no šķidrās degvielas, reālistiskākais risinājums šobrīd ir lielāks biodegvielu piejaukums dīzelim. Piemēram, R33 degviela, kas satur 26% HVO (atjaunīgā dīzeļdegviela) un 7% biodīzeļdegvielas, vai R51, kas satur 41% HVO un 10% biodīzeļdegvielas. Tās, jau veiksmīgi ir
izmēģinātas Vācijā un ir piemērotas visām dīzeļdegvielas automašīnām.”

Degvielas cenas un emisiju tirdzniecība

Stikāns arī apšauba populistiskos apgalvojumus par atjaunīgās enerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz degvielas cenām: "Citu ES valstu pieredze rāda, ka augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā neizraisa nesamērīgu cenu pieaugumu. Turklāt jaunā emisiju tirdzniecības sistēma (ETS2) vēršas pret fosilo enerģiju, palielinot tās izmaksas un veicinot pāreju uz atjaunīgajiem enerģijas avotiem".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas pasts no jūlija pārtrauks abonenta kastītes pakalpojumu

VAS "Latvijas pasts" no šā gada 1.jūlija pārtrauks abonenta kastītes abonēšanas pakalpojumu, informēja pasta pārstāvji.

Ekonomika Deviņos mēnešos būtiski sarukusi Nissan peļņa

Japānas autobūves uzņēmuma "Nissan" tīrā peļņa šī finanšu gada deviņos mēnešos, kas noslēdzās decembrī, samazinājusies līdz 5,1 miljardam jenu (32 miljoni eiro), salīdzinot ar 325 miljardiem jenu attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts kompānijas publiskotajā finanšu pārskatā.

Ekonomika LIAA mācīs topošos Latvijas uzņēmējus (+VIDEO)

Programma sniedz padziļinātu ieskatu zinātnes atklājumu pārveidē reālos tirgus produktos vai pakalpojumos.

Ekonomika Eksperts: ekskursiju tūrisms Latvijā kļūst arvien populārāk (+VIDEO)

"Esam gandarīti, ka neskatoties uz dažādām pandēmijas radītajām problēmām, spējām grūto laiku izturēt".

Lasiet arī

Sabiedrība Latvija riskē nesasniegt enerģētikas un klimata plāna mērķus noteiktajā termiņā

Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ekonomika Latvijai iesniegs Nacionālo enerģētikas un klimata plānu Eiropas Komisijai

Valdība otrdien apstiprināja atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) un atbalstīja tā iesniegšanu Eiropas Komisijai.

Ekonomika TOP 7 galvenie uzdevumi 2024.gadam klimatā un enerģētikā: ministra plāni

Energoapgādes drošums, neatkarība, zaļāka nākotnes enerģija, klimatam draudzīgāki - galvenās ministra Kaspara Meļņa 2024.gada prioritātes.