Farmācijas nozares pārstāvji: Zāļu tirgus reforma nesniegs ilgtermiņa efektu

Šonedēļ publiskā sarunā, lai izvērtētu ministrijas virzītās reformas ieviešanas procesu un aktualizētu pacientiem būtiskākos jautājumus, piedalījusies gan Aptieku biedrības priekšsēdētāja Agnese Ritene, gan arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute un Latvijas Universitātes (LU) Farmācijas bakalaura un maģistra programmas direktore Zane Dzirkale.

Nozares pārstāvji konstatējuši, ka kopējais solītais zāļu cenu samazinājums, ja vispār ir, tad tikai dažām pacientu grupām. Kopumā reformas panāktais samazinājums vērtējams kā "minimāls un fragmentārs" - lielām pacientu grupām medikamenti dažādu apstākļu dēļ kļuvuši tieši dārgāki, pauduši nozares pārstāvji. Lai gan viens no izvirzītajiem reformas mērķiem esot cenu līdzsvarošana ar Lietuvu un Igauniju, viņu ieskatā, tas novedis vien pie ražotāju cenu celšanās, lai tās Latvijā būtu vienlīdz augstas ar kaimiņvalstīm. Vēl joprojām lielāko daļu no zāļu cenas veido ražotāju cena un PVN, atkārtoti uzsvēruši nozares pārstāvji.

Pēc sarunas dalībnieču domām, reformas ieviešanā savlaicīga būtisku jaunievedumu testēšana ir izpalikusi. Nozares pārstāvju ieskatā iecerētā procesa veiksmīgai virzībai ministrijai kļūdas vajadzējis identificēt savlaicīgi. Vajadzības gadījumā esošās kļūdas bija jānovērš, un jauninājumi jāievieš pakāpeniskā veidā.

Kā norāda Ritene, 17.decembrī saņemts paziņojums, ka daudzkārt lietojamā papīra recepte būs jādigitalizē - "jāatņem" pacientiem, kas bijis "pilnīgs jaunums".

"Ja sešus mēnešus ieviesām tehniskas izmaiņas, par kurām bijām iepriekš informēti, tad šādi pavērsieni nedēļu pirms grozījumu spēkā stāšanās pilnībā izsita no darbu plāna," uzsvēra Ritene.

Viņas ieskatā izaicinoši bijis nodrošināt pacientu un farmaceitu informētību, īpaši gadumijas svētku laikā.

Nozares pārstāvji jau vairākkārt aktualizējuši jautājumu par to, kas nodrošina zāļu piegādes izmaksas no lieltirgotavas līdz aptiekai. Šis jautājums steidzami jārisina, lai pacienti nepaliktu bez zālēm, akcentējusi Ritene.

"Kamēr Latvijā netiks samazināta PVN likme medikamentiem un nepaplašināsies kompensējamo zāļu un diagnožu saraksts, tikmēr zāļu cenu vienādošana ar kaimiņvalstīm nav iespējama", uzskata LFAA izpilddirektore.

Viņasprāt, katra reformas neskaidrība un neprecizitāte vispirms skar tieši pacientus, kas tās izstrādes laikā "izrādījušies piemirsti".

"Darbs un atbildība pret pacientiem, kas šobrīd reformas pirmajās nedēļās no valsts puses uzlikta farmaceitiem, ir sarežģīta un resursus prasoša," atzinusi Jučkoviča.

Jau ziņots, ka valdība pagājušā gada 16.jūlijā apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, lai sekmētu recepšu zāļu cenu kritumu.

Zāļu uzcenojumu reforma stājās spēkā šogad 1.janvārī, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no 2024.gada 1.novembra. Pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos 1.janvārī.

VM iepriekš paudusi, ka jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā ir viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksēts uzcenojums trīs cenu grupās aptiekām.

Atbilstoši jaunajam zāļu cenu modelim lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,5 eiro apmērā. Tāpat ieviesta recepšu apkalpošanas maksa - iedzīvotājiem ir jāsedz 0,75 eiro par recepti, bet vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.

Ražotāju zāļu cena nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas.