Novembris Rīgas mājokļu tirgū bijis aktīvāks gan darījumu skaita, gan īpašumu piedāvājuma ziņā. Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits pieauga par 3%, sasniedzot 4910, savukārt īrei bija pieejami 3000 dzīvokļi (+7%, salīdzinot ar oktobri). Teju 44% iegādei pieejamā piedāvājuma jeb 2150 veidoja mājokļi sērijveida projektos. Jauno projektu pirmreizējā tirgū piedāvājums pieauga par 12% (1590 dzīvokļi), cenām pārdošanas sludinājumos saglabājoties ap 2775 EUR/ m², bet noslēgtajos darījumos vidējās cenas samazinājās līdz 2750 EUR/m² (-3%). Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējās cenas apkaimēs pieauga par 4%, sasniedzot 2060 EUR/m², savukārt Rīgas centrā cenu kāpums bijis vēl izteiktāks (+7%), sasniedzot 3010 EUR/ m². Turpretī sērijveida dzīvokļu tirgū novērotas vien nebūtiskas vidējo cenu izmaiņas vidējās 1-2% robežās. Dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida projektā vidēji apkaimēs maksāja 1010 EUR (-1%), savukārt centrā vidējā cena samazinājās līdz 1410 EUR/ m² (-2%). Īrei sērijveida ēkās bija pieejami 1210 dzīvokļi.
Pircēju un pārdevēju aktivitātes pieaugums gada nogalē fiksēts arī reģionos. Daiga Blumberga, mājokļu eksperte Vidzemē, novērojusi: "Rudens sākumā sevišķi aktivizējās īpašnieki - vēsmas par Kapitāla pieauguma nodokļa palielināšanos lika sarosīties tiem, kuriem pieder vairāki īpašumi, un kuri nenes labumu vai zināmus ienākumus. Savukārt pircēju aktivitāte augusi, sākot no oktobra. To varētu skaidrot ar pieejamāku banku finansējumu, zināmu pieradumu pie ģeopolitiskās situācijas un vispārēju stabilitāti, ko cita starpā veicina arī pozitīvie ECB lēmumi starpbanku likmes samazināšanai."
Pircēju vidū aizvien pieprasītākie ir 1-2 istabu mājokļi, kas skaidrojams ne tikai ar finansiāliem apsvērumiem, bet arī mājsaimniecību struktūru. Proti, pēc OECD aplēsēm, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas vai ir spiesti dzīvot vieni. Pēdējā desmitgadē šādu viena cilvēka mājsaimniecību skaits pieaudzis vidēji par pieciem procentpunktiem visās vecuma grupās. Šī tendence nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju spēju vaidot uzkrājumus. Mūsdienu prasībām neatbilstošs, energoneefektīvs mājoklis ir milzīgs finansiālais slogs ar niecīgām cerībām uz vērtības pieaugumu.
Tai pat laikā Latvija ir līdere Eiropas Savienībā pēc iedzīvotāju īpatsvara, kas spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos, turklāt šajā kategorijā apsteidz ne vien vidējo ES rādītāju (17%), bet arī Lietuvu un Igauniju. Par pārpildītu mājokli tiek uzskati apstākļi, kuros dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir nepietiekami, tādējādi negatīvi ietekmējot kopējo dzīves kvalitāti. Šo problēmu īpaši izjūt daudzbērnu ģimenes un iedzīvotāji reģionos, kur jaunu mājokļu piedāvājums ir ierobežots. Latvijā šādos apstākļos dzīvo teju 41% iedzīvotāju. Lai gan kopš 2010.gada rādītājs ir krities, tas joprojām ir augstākais starp Baltijas valstīm.
"Manuprāt, cilvēku skaits mājoklī tiešā veidā korelē ar to, cik liels ir īpašums. Ja cilvēks plāno dzīvot viens, viņš nemeklē trīs istabu dzīvokli, apzinoties gan uzturēšanas izmaksas, gan platību, kas netiks izmantota. 1-2 istabu dzīvokļus izvēlas jaunietis, pāris vai retāk - ģimene ar 1 bērnu. Ja ir vairāk bērnu, priekšroka tiek dota 3-istabu dzīvokļiem. Tāpat vienistabas mājokļos nereti dzīvo šķirtās ģimenes, kamēr nav jauna otrā pusīte atrasta. Tā ir šodienas realitāte - daudzi šķiras, viena puse meklē jaunu mājvietu vai pārdod esošo un abas meklē jaunas dzīves vietas, kas parasti ir mazākas platības," pauž nekustamo īpašumu eksperte Jelgavā Inese Štorha.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri