Lietu interneta tīkls ļauj uzraudzīt dažādas sistēmas, piemēram, ūdens un elektrība skaitītājus, siltuma regulēšanas un ēku drošības sensorus.
Latvijas uzņēmumos strauji ienāk lietu interneta (IoT) risinājumi, kas tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu digitālās transformācijas sastāvdaļu. Šie tehnoloģiskie rīki palīdz optimizēt resursus, samazināt izmaksas un piedāvā ilgtspējīgus risinājumus. Eksperti norāda, ka ir svarīgi izvērtēt pirmos rezultātus un efektīvi plānot Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanu nākotnē.
Pieeja digitāliem risinājumiem un finansējumam ir svarīgi aspekti ieguldījumu veikšanai dažādu tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, lai uzņēmums palielinātu savu konkurētspēju, uzsver Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības departamenta direktore. Lietu interneta risinājumi piedāvā uzņēmumiem iespēju attālināti pārraudzīt resursus, optimizēt procesus un izvairīties no manuālo kļūdu radītajām izmaksām, kā arī šis digitālās tehnoloģijas piedāvā risinājumus, kas palīdz uzņēmumiem uzlabot drošību, vienlaikus, radot būtisku izmaksu samazinājumu.
“Lietu internets nav tikai tehnoloģiska inovācija – tā ir ekonomisks instruments, kas uzņēmumiem palīdz pārvērst izmaksas par efektivitāti, pārvaldot resursus gudrāk un ar zemākām izmaksām,” stāsta Kaspars Egliņš, “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) Lietu interneta biznesa vadītājs.
LMT lietu interneta tīkls ļauj uzraudzīt dažādas sistēmas, piemēram, ūdens un elektrība skaitītājus, siltuma regulēšanas un ēku drošības sensorus, kas palīdz novērst zaudējumus un samazināt izdevumus.
Ar lietu interneta risinājumiem uzņēmumi iegūst iespēju reāllaikā piekļūt kritiskiem datiem un automātiski identificēt potenciālās problēmas, piemēram, ūdens noplūdes, sasalšanas riskus vai plūsmas anomālijas, tādējādi novēršot lielākus zaudējumus. Dati tiek uzglabāti Latvijā, nodrošinot gan ātru piekļuvi, gan atbilstību augstākajiem drošības standartiem.
Šādi risinājumi ir jau veiksmīgi ieviesti pašvaldību uzņēmumos: "Rīgas siltums"; "Valmieras ūdens", "Mārupes komunālā saimniecība", "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" un citos, palīdzot optimizēt resursus un samazināt darbības izdevumus.
“Lietu interneta risinājumi, kas apvieno zemas enerģijas patēriņa iespējas un ērtu integrāciju, ļauj uzņēmumiem panākt ātru izmaksu ietaupījumu un ilgtspējīgu darbību, piemēram, Īrijas pasts, izmantojot lietu interneta tehnoloģiju, samazināja infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, atgūstot ieguldījumus jau deviņos mēnešos,” piebilst Ēriks Brisets, uzņēmuma “0g Baltics” vadītājs.
Ekonomikas ministrija, lai atbalstītu uzņēmumu digitālo transformāciju, piedāvā piecas Atveseļošanas fonda (ANM) atbalsta programmas ar kopējo finansējumu 174 miljoni eiro.
“Uzņēmumu atsaucība tehnoloģiju un programmatūru iegādei, kā arī jaunu produktu izstrādei, ir augsta. Mudinām arī citus uzņēmumus izmantot ANM sniegtās iespējas, lai palielinātu savu konkurētspēju,” uzsver Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības departamenta direktore.
Lietu interneta un digitālo tehnoloģiju plašāka izmantošana palīdz uzņēmumiem ne vien samazināt izmaksas un stiprināt konkurētspēju, bet arī sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. “Digitālās tehnoloģijas būtiski samazina emisijas un veicina klimata pārmaiņu ierobežošanu. Tās tiek izmantotas kā līdzeklis oglekļa pēdas samazināšanai, veicinot ilgtspējīgu infrastruktūru, piemēram, zaļos datu centrus,” norāda Armands Gūtmanis, Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā vadītājs. Viņš papildina, ka līdz 2050. gadam digitālās tehnoloģijas varētu samazināt emisijas par 20%enerģētikas, materiālu un mobilitātes nozarēs, padarot tās par galveno sabiedroto klimatneitralitātes sasniegšanā.