Ekonomists: "Šāda pārtikas cenu deflācija novembrī ir netipiska"

"Patēriņa cenu līmenis novembrī pieauga vien mazliet. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mēneša inflācija bija 0,2%. Savukārt, salīdzinot ar novembri pērn, patēriņa cenu līmenis kāpis par 2,2%.

Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+5,8%), kur cenu kāpums skaidrojams ar dažādu akciju noslēgšanos personīgās higiēnas un līdzīgām precēm. Vienlaikus saruka cenas transportam (-0,8%), galvenokārt, samazinoties aviopārvadājumu cenām. Negaidīti saruka arī pārtikas cenas (-0,1%), lētāku svaigo augļu un dažādu akciju dēļ.

Ar mājokli saistītu energoresursu inflācijas dinamika ir bijusi mājsaimniecībām draudzīga. Jau trešo mēnesi pēc kārtas tika reģistrēts neliels cenu līmeņa samazinājums. Novembrī saruka gan siltumenerģijas, gan elektrības cenas. Vienlaikus pakāpeniskais gāzes cenu pieaugums biržā arī atspoguļojās inflācijas datos.

Šāda pārtikas cenu deflācija novembrī ir netipiska. Galvenie "vaininieki" - svaigie augļi - kļuva par 3,6% lētāki, kas ir pat par kripatiņu vairāk, ko parasti redzam ražas sezonas noslēgumā septembrī. Arī citās pozīcijās, piemēram, maizei un zivīm novembrī bija novērojams cenu kritums. Tā rezultātā pārtikas preču gada inflācija sabremzējās no oktobrī novērotajiem 5,5% līdz 4,3% novembrī.

Pārtikas cenu nelielais samazinājums novembrī pārsteidz ne tikai sezonalitātes dēļ, bet arī tādēļ, ka virkne pieejamo datu norādīja uz augšupvērstu cenu spiedienu pārtikā. Pēdējā laikā strauji augušas piena iepirkuma cenas gan Eiropā, gan Latvijā. Eiropā strauji augušas olu cenas, bet sviesta cena Eiropā šoruden pat pārspējusi 2022.gada rekordus. Latvijā, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, aug arī pārtikas rūpniecības ražotāju cenas, un oktobrī pārtikas ražotāju cenu indekss pat pārspēja pīķa līmeni, kas tika novērots 2023.gada sākumā. Labā ziņa no ražošanas izmaksu puses - algu kāpums pārtikas rūpniecībā pēdējā laikā krietni sarucis. Ja vēl 2023.gadā algas pārtikas rūpniecībā auga par 13% pret iepriekšējo gadu, tad šī gada 3. ceturksnī algu kāpums jau sarucis līdz 4%. Tātad algu spiediens uz ražotājiem nedaudz samazinās. Tikmēr algu pieaugums tirdzniecības nozarē, lai gan arī nedaudz sabremzējies, tomēr turpina būt straujš - kāpums pret pērno gadu par teju 10% - radot spiedienu mazumtirgotāju pusē", - komentē Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists.