• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


FM: valsts budžeta iespējas finansēt lielus projektus būs ļoti ierobežotas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:18, 05.12.2024


Nākamajos piecos gados valsts budžeta iespējas finansēt lielus projektus būs ļoti ierobežotas, tāpēc projektu īstenotājiem jādomā par citiem finanšu avotiem, tostarp privāto un publisko partnerību (PPP), ceturtdien Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konferencē "PPP Latvijā: Kopā radām rītdienu" sacīja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomniece rīcībpolitiku jautājumos Sanda Liepiņa.



Viņa norādīja, ka patlaban valdības līmenī ar pašvaldībām notiek diskusija par PPP projektu īstenošanu, jo budžeta iespējas būs ierobežota. Liepiņa atzina, ka citās valstīs situācija ir līdzīga, un arī tur lielāka uzmanība tiek veltīta PPP projektiem.

Tāpat Liepiņa norādīja, ka pēdējos piecos gados Latvijā ir realizēts viens PPP projekts - Ķekavas apvedceļš, bet Lietuvā realizēti 75 PPP projekti, kas atstājuši arī būtisku ietekmi uz Lietuvas iekšzemes kopproduktu. Vienlaikus Liepiņa atzina, ka Ķekavas projekts pēc apjoma ir tuvu visiem Lietuvas projektiem kopā.

Liepiņa uzsvēra, ka Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, bet tādēļ nepieciešams strādāt un sagatavot PPP projektus, kurus varētu piedāvāt privātajiem partneriem tirgū. Liepiņa sacīja, ka PPP projekti ir iespēja iesaistīt institucionālos investorus un Latvijas pensiju fondus.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis konferencē atzina, ka patlaban Latvijā vairākiem PPP projektiem jau ir sagatavoti finanšu un ekonomiskie aprēķini (FEA), vairāki FEA ir vērtēšanā - Rīgas apgaismojuma projektam, Daugavpils apgaismojuma projektam, Rīgas lidostas koncesijas projektam, Bauskas novada Kultūras centra projektam, Smiltenes siltumapgādes projektam.

Brencis informēja, ka pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecības PPP projektam, kurā plānotās investīcijas ir vismaz 100 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), patlaban VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar Eiropas investīciju banku izstrādā FEA.

Tāpat CFLA ir apstiprinājusi FEA par Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecību, kur plānotās investīcijas Iecavas apvedceļam ir 233,4 miljoni eiro bez PVN, bet Bauskas apvedceļam - 92 miljoni eiro bez PVN.

Rīgas ielu apgaismojuma modernizācijas projektā, kur plānotās investīcijas ir 52,4 miljoni eiro bez PVN, Rīgas dome patlaban izstrādā FEA, arī Daugavpils dome izstrādā FEA ielu apgaismojuma modernizācijas projektam ar investīciju apjomu 6,9 miljoni eiro bez PVN. Tāpat Mārupes novada pašvaldība izstrādā FEA vidusskolas projektam ar 33 miljonu eiro bez PVN plānotajām investīcijām.

Brencis uzsvēra, ka CFLA jūt arvien lielāku interesi par PPP projektiem, tāpēc plānots izveidot CFLA konsultatīvo padomi PPP jautājumos, kā arī izstrādāt un īstenot PPP projektu mācību programmu publiskā sektora speciālistiem. Tāpat CFLA plāno turpināt aktīvu konsultēšanu un izglītošanu PPP jomā, veidot standartizētus risinājumus, lai atvieglotu FEA dokumentācijas sagatavošanu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika ĀM valsts sekretārs: Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV

Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV, īpaši aizsardzības industrijas, tehnoloģiju un enerģētikas sektorā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš otrdien, 1.jūnijā, tikās ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju, kas ieradusies vizītē Baltijas valstīs.

Ekonomika KNAB jāatlīdzina ABLV Bank izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lasiet arī

Ekonomika Eiro par drošu un grūti viltojamu naudu Latvijā uzskata 59% aptaujāto (+VIDEO)

Bezskaidrās maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.