• Bella,
  • Berta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


EM šonedēļ valdībā iesniegs precizēto ziņojumu par Tet un LMT akcionāru sarunām

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 08:20, 03.12.2024


Ekonomikas ministrija (EM) šonedēļ valdībā plāno iesniegt precizēto ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunām, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).


Foto: LETA

"Precizējumi no mūsu puses ir sagatavoti. Mēs jau šonedēļ iesniegsim valdībai šo jauno ziņojumu," sacīja Valainis.

Viņš arī atzīmēja, ka līdz šim sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru, Zviedrijas uzņēmumu "Telia", pārsteigumu nav bijis, tostarp pārsteigums nebija arī "Telia" lūgums sasaukt LMT akcionāru sapulci par neuzticības izteikšanu LMT valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem.

"Tā viennozīmīgi ir sarunu taktika. (..), bet tas nav nekas tāds, kam mēs nebūtu iepriekš gatavojušies," sacīja ekonomikas ministrs, vienlaikus piebilstot, ka ir aicinājis akcionāru pārstāvjus attiecīgajā jautājumā balsot pret.

Tāpat Valainis norādīja, ka šāda akcionāru sapulce neizbēgami kaut kad notiks, ja jau viens no akcionāriem to ir sasaucis.

"Viņi ["Telia"] cīnās par savām interesēm, tieši tāpat, kā mēs cīnāmies par savām," uzsvēra ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka "Telia" novembra izskaņā ir nosūtījusi pārējiem LMT akcionāriem piedāvājumu sasaukt akcionāru sapulci un apspriest jautājumu par uzticību LMT valdes priekšsēdētājam.

Tāpat vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

"Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti," aģentūrai LETA pēc minētās valdības sēdes sacīja Valainis.

Viņš arī pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās.

"Ja tās sarunas neveiksies, tad mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd es skatos uz šo procesu gana pozitīvi," teica Valainis.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT un "Tet" daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ekonomiste: mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī bija zemāks nekā pērn (+VIDEO)

Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu.

Ekonomika Latvijas jaunuzņēmumi sacentīsies par 10 000 eiro lielu balvu (+VIDEO)

Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu.

Ekonomika Kazāks: Latvijai jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos

Latvijai ir jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus

Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

Lasiet arī

Pasaule Afganistānā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedz 1400

Afganistānas austrumos notikušajā spēcīgajā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedzis 1400, otrdien pavēstīja talibu valdības preses sekretārs Zabihulla Mudžahids.

Pasaule Parubija slepkava noliedz saistību ar Krieviju

Par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību aizdomās turamais otrdien atzinies šajā noziegumā, bet noliedzis, ka nogalinājis politiķi pēc Krievijas specdienestu pasūtījuma.

Kriminālziņas Baltkrieviete Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā

Baltkrievijas Televīzijas un radio kompānijas propagandiste Marija Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā, liecina ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) ieraksts sociālajos medijos.

Sabiedrība Pašvaldība sola meklēt iespējas samazināt izmaksas par siltumenerģiju Rīgā

Lai arī AS "Rīgas siltums" ir daļēji samazinājis plānoto siltumenerģijas tarifa kāpumu, tomēr pašvaldība turpinās meklēt iespējamos risinājumus iedzīvotāju izmaksu samazināšanai par piegādāto siltumu galvaspilsētā, sola Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA).

Pasaule Polijas prezidents atkal pieprasa no Vācijas reparācijas

Jaunais Polijas prezidents Karols Navrockis ceremonijas laikā, pieminot 86.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pirmdien atkal pieprasījis Vācijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.

Pasaule Putins un Sji uzsver vienotību

Krievijas diktators Vladimirs Putins un komunistiskās Ķīnas vadonis Sji Dzjiņpins otrdien sarunās Pekinā uzsvēra savas ciešās attiecības, un puses arī parakstīja vairāk nekā 20 sadarbības vienošanās tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība, vēsta ziņu aģentūra "Siņhua".