Visstraujākais saules paneļu apdrošināšanas pieprasījums - gada sākumā (+VIDEO)

Saules paneļi ir videi draudzīgs un efektīvs enerģijas ražošanas risinājums, taču vienlaikus trausla tehnoloģija, kuru var būtiski sabojāt dabas stihijas. Apdrošināšanas eksperti šogad lielāko atlīdzības pieteikumu par vēja nodarītiem saules paneļu bojājumiem saņēmusi no kādas juridiskas personas. Pašreizējās zaudējumu aplēses - vairāk nekā 40 000 eiro. Tuvojoties ziemai un sniega sezonai, apdrošinātājs atgādina - par saules paneļiem šajā gadalaikā ir īpaši jāparūpējas.

Lai uzlabotu saules paneļu darbības efektivitāti, divreiz gadā - pirms sezonas sākuma (martā) un tās beigās (septembrī) - paneļus ieteicams notīrīt. Pārējā laikā šo uzdevumu paveic lietus. Toties ziemā, kas bagāta ar sniegu, gan būtu ieteicams neļaut uz saules paneļiem krāties biezām kupenām, jo vairumā gadījumā sniegs no paneļiem pats nenokrīt un var apgrūtināt enerģijas ražošanu, bet, ja tomēr noslīd, var izraisīt pamatīgus postījumus. Tiesa, daudz biežāk saules paneļus bojā citas dabas parādības: pērn tā bija vētra ar krusu, bet šogad - vētra ar krītošiem kokiem.

"Sniegs pašiem paneļiem tik ļoti nekaitē, tomēr tas izraisa citu problēmu - pārklājot saules paneļus, tas bloķē saules gaismu un traucē elektroenerģijas ražošanu. Piesalis sniegs pārvēršas par caurspīdīgu slāni uz saules paneļu virsmas, kas samazina gaismas caurlaidību. Pērn fiksēts tikai viens gadījums, kad pie vainas bijis sniega svars, sabojājot saules kolektora ūdenssildītāja aizsargstiklu. Toties vētras gan ir bīstamas - šogad visbiežāk saules paneļus bojājuši vēja nolauzti krītoši koki. Ņemot vērā, ka spēcīgs vējš Latvijā kļūst par arvien biežāku parādību visos gadalaikos, ar vismaz vienu spēcīgu vētru jārēķinās katrā sezonā, arī ziemā," stāsta eksperts Armands Lagons.

Sniegs uz saules paneļu virsmas kūst ātrāk nekā uz citām jumta daļām, tāpēc tas, visticamāk, no paneļiem noslīdēs pats. Tomēr, lai novērstu ledus veidošanos, sniegu labāk notīrīt ar mīkstu suku, sniega grābekli vai teleskopisko stabu ar mīkstu birstes stiprinājumu. Ja snieg ļoti bagātīgi, jārēķinās, ka aptuveni 30 centimetru bieza sniega kārta sver ap 46 kg uz kvadrātmetru. Lai gan vidēji saules panelis var izturēt līdz pat 360 kg, tipisks saules paneļu komplekts, kura platība ir aptuveni 13 kvadrātmetru, uzkrās vairāk nekā pustonnu sniega. Šī masa kādā brīdī var noslīdēt, nobloķējot durvis vai logus, sabojājot pie ēkas novietotās automašīnas un citus priekšmetus, izpostot stādījumus un traumējot cilvēkus vai dzīvniekus. Tāpēc eksperti iesaka nekrāt kupenas uz saules paneļiem.

Tomēr vienlaikus jāatceras, ka jebkuri saules paneļu tīrīšanas darbi jāveic uzmanīgi, proti, ir jāizvērtē, kuros gadījumos labākais risinājums ir atkusnis, un kuros gadījumos iesaistīties pašam. Piemēram, ja uz paneļa izveidojies ledus, tad prātīgākā rīcībā būs nogaidīšana, jo kasīšana vai sišana drīzāk sabojās arī pašu saules paneli, tāpat jāatceras, ka nekādā gadījumā salā nedrīkst izmantot karstu ūdeni.

Visstraujākais saules paneļu apdrošināšanas pieprasījums bija vērojams gada sākumā. Lai arī gada otrajā pusē pieprasījums pēc saules paneļu apdrošināšanas ir samazinājies, prognozējams, ka gada beigās tas būs aptuveni 20% pieaugums pret pagājušo gadu.

"Šogad pieprasījums saules paneļu apdrošināšanai pēc lietavām un vētrām nebija tik jūtams kā 2023.gadā, jo redzam ka klienti, kuri apdrošināja saules paneļus izvēlas apdrošināt arī mājokli, kur uz ēkas jumta uzstādīti saules paneļi ir iekļauti ēkas apdrošinājuma summā," novērojumos dalās Armands Lagons.

Kā norāda eksperts, visbiežāk ekstremāli laikapstākļi skar Tukuma novadu, Ropažu novadu, Siguldas novadu, Ogres novadu un Rīgu, taču pieteikumi tiek saņemti faktiski no visiem Latvijas reģioniem. 2024.gadā visvairāk cietusi Kurzeme - Kuldīgas novads un Liepājas novads, kā arī Ogres novads un Olaines novads. Dabas stihijas nesaudzē ne saules paneļu sistēmas, ne nekustamo īpašumu, automašīnas un sējumus, tāpēc apdrošināšana ir svarīgs drošības spilvens neparedzētās situācijās.