Lielākās pasaules ekonomikas kopumā visticamāk piedzīvos mērenu izaugsmi

"Viens no galvenajiem finanšu tirgu indeksiem S&P 500 līdz pat šī gada septembrim ieskaitot uzrādīja 8 pozitīvus mēnešus pēc kārtas, tikai oktobrī nedaudz sabremzējoties, lai novembrī pēc Donalda Trampa ievēlēšanas atkal piedzīvotu jaunus rekordus. Salīdzinājumam - iepriekšējā, tirgiem ļoti pozitīvajā 2023.gadā tie bija 5 pozitīvi mēneši pēc kārtas. Šogad S&P 500 pieaudzis par 24,5% un Nasdaq Composite par 26,5%, savukārt Eiropas Stoxx 600 par 4,5% un Japānas NIKKEI par 14,6%. Līdz ar to finanšu tirgu pasaulē atkal ir jauni rekordi.

Protams, neiztikt bez svārstībām - piemēram, augusta sākuma korekcijas, kuras bija saistītas ar dažādu apstākļu sakritību, tostarp pieaugošām bažām par smagākas piezemēšanās riskiem ASV ekonomikai pēc bezdarba rādītāju publicēšanas, Japānas finanšu tirgu turbulenci un ziņām par Vorena Bafeta Berkshire Hathaway liela apjoma Apple akciju pārdošanu. Tomēr tirgi ļoti ātri atguvās un, ja cilvēks tiem aktīvi nesekoja līdzi, šo svārstību ietekmi pat varēja nepamanīt. Tāpat pēc ASV vēlēšanu rezultātiem, bažās par Trampa tarifu ietekmi uz Eiropas un Ķīnas eksportu un ekonomikām, nokritās Eiropas un Ķīnas akciju tirgi, kas pagaidām nav atguvušies", - secina Astra Šepa, Swedbank Private Banking vadītāja.

Ilgi gaidītā starpbanku procentlikmju samazināšana šogad nu ir uzsākusi gana strauju lejupeju. Eiropas Centrālā banka samazināja eiro likmi gan 12.septembrī, gan 17.oktobrī - katrā reizē par 0,25%. Savukārt ASV Federālo rezervju sistēmai 18.septembrī bija pārsteidzoši liels samazinājums - uzreiz par 0,5%, savukārt 7.novembrī vēl par 0,25%.

Lielāko valstu starpbanku likmju mazināšana tuvākajā laikā visticamāk turpināsies, jo inflācijas mērķi ir gandrīz sasniegti, tikai klāt pievienojas tādi faktori kā ražošanas rādītāju un citu svarīgu indikatoru bremzēšanās lielajās ekonomikās. Uz lielo pasaules valstu fona Japāna ir vienīgā, kas lēnām turpināja celt likmes.

Nozares, kas visvairāk iegūst no likmju samazināšanas, ir tās, kuras vissmagāk cieta augsto likmju periodā - nekustamo īpašumu joma, arī mazākas izaugsmes un tehnoloģiju kompānijas. Jāatceras gan, ka tirgi jau daļēji bija šo nozaru uzņēmumu novērtējumos "iecenojuši".

"Precīzi pateikt, kā īsti būs nākotnē, protams, nevar neviens, tomēr ir daudzi faktori, kas liek domāt, ka arī nākamajam gadam vajadzētu būt labvēlīgam. Ir skaidrība pēc vēlēšanām, inflācija jau ir mazinājusies un procentlikmes tiek laistas uz leju. Tam vajadzētu stimulēt patēriņu, līdz ar to ekonomikas un finanšu tirgi var īpaši palīdzēt dažām atsevišķām nozarēm. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda prognozes, lielākās pasaules ekonomikas kopumā visticamāk piedzīvos mērenu izaugsmi", - prognozē Astra Šepa.