• Aiga,
  • Armīns,
  • Vismants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valmierā atklāts atjaunots vanšu tilts pār Gauju (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 09:16, 19.11.2024


Kopējās būvniecības izmaksas 994 868,61 EUR.


Atbilstoši iepirkuma rezultātiem un līgumam darbus veica SIA “Limbažu ceļi”.

Pēc atjaunošanas ar lentas griešanu un Valmieras pūtēju orķestra “Signāls” defilē svinīgi atklāts Valmieras gājēju Vanšu tilts pār Gauju. Pēc pārbūves un atjaunošanas tilts ieguvis otro mūžu. Tas būs ērtāks ikvienam Valmieras iedzīvotājam – atjaunots, ar nodrošinātu vides pieejamību, apgaismojumu un arī mūziku. Atkal savienoti abi Gaujas krasti, nodrošinot ērtu nokļūšanu uz darbu, skolu vai mājām, aicinot tiltu iekļaut ainaviskās pastaigās vai skriešanas, nūjošanas un velobraukšanas maršrutos!

“Esmu gandarīts, ka valsts svētku nedēļā mēs varam atklāt atjaunoto gājēju Vanšu tiltu, kas pēc teju 40 gadu kalpošanas ir ieguvis jaunu elpu, lai turpinātu nodrošināt ērtas pārvietošanās iespējas katram pilsētas iedzīvotājam. Lai valmieriešu mīļi sauktais "Vansītis" arī turpmāk nodrošina abu Gaujas krastu savienošanu, mobilitāti un kalpo aktīvam dzīvesveidam! Tilta atjaunošana bija ļoti gaidīta investīcija – tika organizētas dažādas kampaņas un saņemti ierosinājumi, lai tilts būtu apgaismots un pieejams visām iedzīvotāju grupām. Valmierieši vēlas būt kustībā, tāpēc ļoti lielu rūpību pievērsām tilta uzejām un noejām, lai tās būtu ērtas un drošas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, velobraucējiem un vecākiem, kas ved bērnus pastaigās svaigā gaisā,” atklāšanas brīdī pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Gājēju tilts ir 145 m garš, tiltam ir simetriska vanšu sistēmas konstrukcija ar 112 m garu vidējo laidumu un 16,5 m gariem malējiem laidumiem, ar 2 piloniem 18 m augstumā, tilta platums ir 4,3 m, no kuriem ietves daļa 2,69 m. Atjaunošana tiltam uzsākta 2023. gada 1. novembrī. Kā pirmie veikti demontāžas darbi. Sākotnēji bija plānots tikai daļēji nomainīt tilta klāja betona plātnes, tomēr pēc seguma demontāžas, secināts, ka betona plātnes ir bojātas un jāveic visu to nomaiņa uz jaunām. Visā tilta garumā izbūvētas jaunas dzelzsbetona karnīzes, pastiprinātas arī laiduma nesošās sijas, visas tērauda konstrukcijas attīrītas un krāsotas. Daļa no dzelzsbetona konstrukcijām izbūvētas no jauna, pārējās atjaunotas un apstrādātas ar tonēta pretkorozijas un pret grafiti pārklājumiem. Arī tilta sešstūrainās vantis attīrītas un ir atjaunots hermētiskums vietās, kur vantis stiprinās enkurbalstu konstrukcijā. Paralēli pašiem tilta konstrukcijas atjaunošanas darbiem noritēja dažādu sistēmu un aprīkojuma būvniecības darbi, kas ir nozīmīgi gan tilta ilgmūžībai, gan funkcionalitātei. Attiecīgi demontēta un izbūvēta virsmas ūdens novadsistēma tiltam, veikti hidroizolācijas un seguma izbūves darbi, izbūvētas jaunas margas no nerūsējošā tērauda, no jauna izbūvēts pilnvērtīgs tilta apgaismojums.

Ievērojami būvdarbi veikti arī abos Gaujas krastos. Abos tilta galos izbūvētas jaunas pieejas, kas pieslēdzas esošajiem ceļiem un takām, kuru slīpumi nodrošina vides pieejamību, ko noteikti novērtēs cilvēki ar kustību traucējumiem, velobraucēji un ģimenes ar bērnu ratiem. Gaujas labajā krastā (estrādes pusē) izbūvēta 3 m plata asfaltēta uzeja ar vides pieejamību, kā arī divas kāpnes un 2,5 – 3,5 m plati grantēti celiņi, kas savienojas ar jau esošajiem meža celiņiem. Kreisajā krastā (Pārgaujas pusē) izbūvēts 2,5 m plats asfaltēts savienojums ar Ūdens ielu, kā arī 3 m platas grantētas pieejas, savienojot tiltu ar esošajiem celiņiem. Teritorija sakopta un labiekārtota.

Atjaunošanas laikā veikti arī vairāki uzlabojumi, lai pār tiltu būtu drošāk un ērtāk pārvietoties ikvienam pilsētas iedzīvotājam. Uzstādīti energoefektīvi gaismekļi margu rokturos uz tilta un uz balstiem abos tilta galos. Iedzīvotāju drošībai un infrastruktūras uzturēšanas nolūkā uzstādītas videokameras tilta un tā pieeju novērošanai. Savukārt tilta šķērsošana turpmāk būs ar muzikālu pavadījumu.

1985. gadā uzbūvētajam tiltam ievērojamas rekonstrukcijas līdz šim nav bijušas. Atskatoties vēsturē, šo unikālo būvi būvējuši Smiltenes 8. ceļu būvniecības rajona astotais iecirknis Mārtiņa Brīvības vadībā. Tilta projekta autori ir institūta “Ceļuprojekts” tiltu daļas konstruktori Jānis Zavickis un Rūdolfs Gruberts. Interesanti, ka arī atjaunošanas būvprojektu izstrādājusi un autoruzraudzību veikusi AS “Ceļuprojekts”. Toreiz būvdarbu veicēji pauda, ka tik sarežģītu darbu veikt nācies pirmo reizi, tomēr pelnīti solīja, ka tilts godam kalpos valmieriešiem un pilsētas viesiem, to mērojot simtiem un tūkstošiem gājēju. Tilta būvniecībai un arī ekspluatācijai šos gandrīz 40 gadus sekojis līdzi laikraksta “Liesma” žurnālists Guntis Vīksna, kurš arī atklāšanas pasākumā pēc atjaunošanas sniedza ieskatu vēsturē un stāstīja, ar ko tilts ir īpašs no vietējās vēstures skatupunkta. Savukārt pēc atklāšanas pasākuma uzzināt vairāk par Valmieras tiltiem varēja, dodoties ekskursijā kopā ar novadpētniecēm un gidēm Inetu Amoliņu un Agitu Lapsu, izzinot gan Vanšu tilta vēsturi, gan citus Valmieras tiltus – Centra tiltu un Dzelzs tiltu.

Kopējās būvniecības izmaksas 994 868,61 EUR, tajās iekļauti projektēšanas, būvniecības, autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi. Atjaunošanas darbi ekspluatācijā pieņemti 2024. gada 13. novembrī. Būvdarbus Valmieras novada pašvaldība veica par pašvaldības budžeta līdzekļiem (15% paredzot budžetā, 85% piesaistot aizņēmuma veidā no Valsts kases). Aizņēmuma saņemšanai, kā nozīmīgam Valmieras novada pašvaldības infrastruktūras investīciju projektam, tika saņemts pozitīvs Satiksmes ministrijas atzinums.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus reisiem pa "Rail Baltica"

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Frakcijas vadītājs: No PVN samazināšanas pārtikai visvairāk iegūtu lielveikali

Pastāv risks, ka no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājuma pārtikai galvenie ieguvēji būtu lielveikali, nevis sabiedrība, aģentūrai LETA vērtēja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Ekonomika Cēsīs no oktobra plāno paaugstināt maksu par siltumenerģiju

SIA "Adven Latvia" Cēsīs no oktobra par 4,39% plāno paaugstināt maksu par siltumenerģiju, liecina uzņēmuma paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Ekonomika Ekonomists: samazinās algu nevienlīdzība

Luminor galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš par algu kāpumu un citām tendencēm.

Lasiet arī

Sabiedrība Eksperts: gaidāmā apkures sezona nebūs viegla (+VIDEO)

Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas.

Kultūra Džezmenis Rudzinskis uzstāsies spilgtos priekšnesumos Latvijā (+VIDEO)

"Te ir viss, ko varam vēlēties - izcila tehniska meistarība un oriģinālas idejas".

Pasaule Mercs: Putina un Zelenska tikšanās acīmredzot nenotiks

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien paziņoja, ka tagad ir acīmredzams, ka cerētā Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās nenotiks.

Pasaule Lielbritānija, Francija un Vācija sāk procesu sankciju atjaunošanai Irānai

Francija, Vācija un Lielbritānija ceturtdien uzsāka procesu, lai atkārtoti piemērotu ANO sankcijas Irānai saistībā ar tās kodolprogrammu.

Pasaule Baltijas valstu, Polijas un Dānijas līderi pārrunā atbalstu Ukrainai

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Varšavu, Polijā, lai tiktos ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu.

Kriminālziņas VDD izbeidzis vienu no kriminālprocesiem par spiegošanu Krievijas interesēs

Valsts drošības dienests (VDD) izbeidzis vienu no kriminālprocesiem par iespējamo spiegošanu Krievijas interesēs, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.