Atklāts, cik varētu izmaksāt kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Sadarbības memorandu parakstīja Kalējs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P). Ekonomikas ministrs norādīja, ka paviljona izbūve ir projekts ar komerciālu ievirzi, kas jāveido kopā ar uzņēmējiem. Pēc viņa paustā, parakstot sadarbības memorandu, puses ir apņēmušās vētīt, kāda veida atbalsta programmas varētu piedāvāt.

Valainis pieminēja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum"), kuras apgrozījums sasniedz vairāk nekā vienu miljardu eiro un piedāvā aptuveni 42 atbalsta programmas. Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka paviljona izveide ir balstīta uz komerciāliem pamatiem, līdz ar to jau patlaban ir iespējams piedāvāt finansējumu no atbalstu programmām ar salīdzinoši lētākām procentlikmēm. Viņaprāt, sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) un Rīgas pašvaldību, paviljona izveide ir sasniedzams rezultāts.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka sadarbības memoranda parakstīšana ir nozīmīgs notikums. Viņš skaidroja, ka aizvadīto gadu laikā Latvijā īsteno arvien lielākus projektus filmu nozarē. Valainis atzīmēja, ka veikti aprēķini, kāds ir filmu nozares pienesums valsts ekonomikai - no kultūras jomām tā ir viena ar visaugstāko pievienoto vērtību.

"Ja mēs gribam būt ambiciozi un būt līderi Baltijas valstīs, piesaistīt pasaules uzņēmumus, piemēram, "Netflix" un runāt par reģionālā centra izveidi, infrastruktūras attīstība ir neatņemama daļa, lai mēs kļūtu vēl konkurētspējīgāki, īstenotu vēl lielākus projektus, attīstītu ekonomiku, reklamētu valsti, veidotu valsts tēlu. Manuprāt, tās ir pamatlietas un mūsdienās šis ir viens no labākajiem veidiem, kā to darīt," sacīja ekonomikas ministrs, norādot, ka visu interesēs ir, lai paviljons taptu tuvākajā laikā.

Kultūras ministre Lāce norādīja, ka, sadarbojoties vairākām iesaistītajām pusēm, kino nozari var stiprināt ne tikai uz vietas, Latvijā, bet arī veicināt nozares eksportspēju. Viņa pauda, ka ar sadarbības memorandu KM apņemas veicināt nozares attīstību arī ar izglītību. Plānots, ka tas notiks sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu un citām kultūrizglītības iestādēm, lai nodrošinātu profesionalitāti, ekspertīzi un zināšanas, lai nozare attīstītos.

Rīgas mērs Ķirsis klāstīja, ka Rīgai ir ilgas tradīcijas filmu uzņemšanā. Turklāt kino ir ne tikai māksla, bet var būt gana ienesīgs bizness. Viņš pieminēja Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmu "Rīgas filmu fonds", ar kuras palīdzību katru gadu 800 000 eiro apmērā atbalsta filmu uzņemšanu Rīgā. Rīgas mērs uzsvēra, ka pirmdien, 18.novembrī, notika Rīgas domes svinīgā sēde, kurā paziņoja balvas "Gada rīdzinieks" laureātu. Žūrija vienbalsīgi nolēma, ka balva jāpiešķir filmas "Straume" režisoram Gintam Zilbalodim.