• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


95% Rucavā audzēto dzērveņu tiek pārdotas Polijā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
liepajniekiem.lv 07:02, 10.11.2024


Audzēšana prasa ļoti daudz roku darba – no stādīšanas, kopšanas vasarā līdz ražas novākšanai, apstrādei rudenī.


Nidas purvā, Rucavas pagastā lielogu dzērvenes audzē jau 30 gadus.

Šogad aprit 30 gadu idejai, no kuras izaugusi Dienvidkurzemē vienīgā lielogu dzērveņu saimniecība Rucavas pagastā. Tās laukos Nidas purvā rit pēdējās šīgada sezonas dienas, ziņo vietne liepajniekiem.lv.

35 lauciņos ogas vāca kombains un strādnieki, arī viesojušies pašlasītāji. Visā notiekošajā iekšā ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Irēna Riežniece.

Dzērveņu audzēšana prasa ļoti daudz roku darba – no stādīšanas, kopšanas vasarā līdz ražas novākšanai, apstrādei rudenī.

Dzērveņu pirmapstrāde notiek kolhoza laikā būvētā pagrabā, kas ir firmas īpašumā. Tur atved ogas no purva, žāvē, šķiro, fasē, liek aukstuma kamerā, kur uzglabā, iekams atbrauc pakaļ furgoni.

Tie ved uz Poliju, kur jau vismaz 20 gadus tiek realizēti 95% ražas. Pakaļ brauc lielākoties poļu vairumtirgotāji, bet nedaudz pārdod arī Latvijas pārpircējiem.

Ogu lasītāja Dina Tiļuga par vējainām dienām saka: “Pie tāda laika pierasts, piemērotā apģērbā nav auksti. Darbinieki jau zina, ka jānodrošinās gan pret vēju, gan lietu un salu.” Ir strādnieki, kuri dzērvenes lasa cimdos, bet Dinai tie traucē; viņas rokas ir saules iekrāsotas brūnas un vēja apvilktas raupjas. “Purva dzērvenītē” – aptuveni 20 gadu vasarās ravē, bet rudeņos vāc ražu. “Darbs ir grūts, nācies lasīt arī sala dienās apledojušas dzērvenes,” viņa pieredzējusi.

Uzņēmumā produkcija neiestāvas, bet tā nav, ka vadītājai nekad nesāp galva par tās realizāciju. Latvijā ir vismaz 30 dzērveņu audzētāju saimniecību, kuru ogas arī ved uz Poliju.

Rucavnieki nevar pasteigties citiem pa priekšu, jo ogas sākt pārdot var tikai tad, kad nogatavojas; tas atkarīgs no laikapstākļiem.

Ir brīži, kad uzpircēji pieklust, un tad jādomā, kur ražu likt. Liels ieguvums ir aukstuma kamera, kurā ražu var glabāt, līdz tām rodas pircējs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valainis: "Tet" un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 4 reizes zemāks nekā Lietuvas (+VIDEO)

Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās - īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās.

Ekonomika Taps vērienīga vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Būs 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.

Ekonomika EK laikam no 2028. līdz 2034.gadam piedāvā divu triljonu budžetu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Lasiet arī

Ekonomika Šī pavasara salnu periods negatīvi ietekmējis bioloģiskos upeņu audzētājus

Šī pavasara salnu periods negatīvi ietekmējis bioloģiski audzētās upenes, kas ir ļoti populāra kultūra bioloģiskajā lauksaimniecībā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Sabiedrība Laikapstākļu dēļ vietām Latvijā sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu

Slikto laikapstākļu rezultātā vietām Latvijā sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Zemgalē jau ir iesētas auzas, kvieši, pupas un zirņi

Zemgalē jau ir iesētas vasaras auzas un kvieši, kā arī pupas un zirņi, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.