• Ikars
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kāpēc nekustamo īpašumu tirgus Jūrmalā atkopjas tik lēni (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:33, 01.11.2024


Ne tik strauji pieaugošas izmaiņas nekustamo īpašumu iegādē skaidrojamas ar vairākiem faktoriem.


Šajās neīstenotajās gaidās ir iespējas kā pārdevējiem tā arī pircējiem.

Saskaņā ar nekustamā īpašuma veikto nekustamo īpašumu tirgus pētījumu Jūrmalā premium segmentā, kas aptver laika posmu no 2022.gada sākuma līdz šī gada augusta beigām, interese par privātmāju un dzīvokļu, kā arī zemes iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši aktīva pašreizējos apstākļos, tomēr pārdevēji vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, cerot uz augstāku darījuma cenu.

Nekustamā īpašuma kompānijas eksperte Ilze Mazurenko norāda: "Šī brīža pircējs meklē kvalitatīvu piedāvājumu, kas vienlaikus būtu pieejams un interesants vietējam pircējam. Jāatzīst, ka piedāvājuma pusē Jūrmalā privātmāju un dzīvokļu sektorā nav daudz šādi kvalitatīvi jaunie projekti. Iespējas pielāgoties un reaģēt uz pircēju vajadzībām ir kā īpašniekiem, tā arī attīstītājiem."

Jūrmalā privātmāju sektorā veikto darījumu apjoms 2023.gadā bija gandrīz uz pusi lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot 41,5 miljoni eiro un kopējam darījumu skaitam pieaugot turpat par 70%. Šogad astoņos mēnešos privātmāju pārdošanā sasniegta jau vairāk nekā puse no 2023.gada kopējā pārdoto privātmāju skaita, sasniedzot gandrīz 2022.gada rezultātu.

Savukārt dzīvokļu sektorā darījumu apjoms 2023.gadā bija par 10% zemāks nekā 2022.gadā, sasniedzot 44,1 miljonus eiro, Šogad vidējā kvadrātmetra cena uz kopplatību ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, kas ir 2732 eiro kvadrātmetrā. Šajā segmentā tirgus tendence gada griezumā nemainās, vispopulārākie ir trīsistabu dzīvokļi.

Jūrmalā pārdotās zemes apjoms 2023.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, kritās kopsummā par 1,2 miljoniem eiro, noslēdzot par 4 darījumiem mazāk, bet šogad astoņos mēnešos īstenoti 9 darījumi ar zemi. Trīs gadu laikā pārdoto kvadrātmetru daudzums šajā segmentā krītas mazās pieejamības un lielo cenu dēļ.

Ne tik strauji pieaugošas izmaiņas nekustamo īpašumu iegādē skaidrojamas ar vairākiem faktoriem - joprojām stingrajām banku prasībām īpaši nerezidentiem, augstajām īpašnieku gaidām attiecībā uz darījuma cenu, kā arī samērā ierobežoto piedāvājumu tirgū - īpašumu kvalitāti, mūsdienīgumu, energoefektivitāti, platību un citām prasībām.

"Šajās neīstenotajās gaidās ir iespējas kā pārdevējiem tā arī pircējiem," skaidro Ilze Mazurenko. Lai arī nekustamā īpašuma attīstītāji šobrīd ir ļoti piesardzīgi sākt jaunu ēku būvniecību un investēt dzīvokļu segmentā, tomēr atsevišķi uzņēmēji ir pārliecināti par tirgus potenciālu - tie ir iegādājušies zemesgabalus un Jūrmalā plāno būvēt dzīvojamās mājas. Izaicinājums būs samērot cenu līmeni un cilvēku pirktspēju, jo pašlaik lielākā daļa īpašumu pircēju ir vietējie iedzīvotāji.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūvēs līdz 2026.gadam

Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa.

Ekonomika Vienojās strādāt pie kopīga enerģētikas centra projekta

Izveidojot centru, kas apvieno atjaunīgo energoresursu jaudu ar liela mēroga pārvades sistēmu uz kontinentu, Baltijas valstis stiprinās savu noturību, veicinās Eiropas klimata mērķu sasniegšanu un radīs pārrobežu sadarbības enerģētikas jomā plānu.

Ekonomika Par darbu kosmosā interesējas 15 Latvijas uzņēmumi un iestādes (+VIDEO)

zdevību izmantoja ne vien industrijas un pētniecības darbinieki, bet arī studenti.

Ekonomika Aptauja: Latvijā 20% iedzīvotāju neveido uzkrājumus vispār

Latvijā 20% jeb katrs piektais iedzīvotājs neveido uzkrājumus vispār, kamēr Lietuvā un Igaunijā cilvēku, kuri nekrāj, ir mazāk - attiecīgi 11% un 18%, informē apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" pārstāvji, atsaucoties uz pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas rezultātiem.

Lasiet arī

Sabiedrība VVC: Par svešvalodas izmantošanu pilsētvides reklāmās lemj pašvaldība

Pašvaldības kompetencē ir izlemt, vai pilsētvides reklāmās līdzās latviešu valodai var izmantot arī svešvalodu, aģentūrai LETA sacīja Valsts valodas centra (VVC) direktora vietniece, Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.

Kriminālziņas Pabeigta izmeklēšana saistībā ar shinhedu darbībām

Pabeigta kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšana par to, ka skinhedu subkultūras pārstāvis, izmantojot sociālo mediju platformas, vairākas reizes veicis tādās darbības, kas vērstas uz rasu naida izraisīšanu.

Sabiedrība Siliņa piedāvā stingrāk regulēt valžu un padomju atalgojumu

Paredzams, ka Ministru prezidentes iesniegtos priekšlikumus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs 6.novembrī, savukārt likumprojekta otrais lasījums Saeimā gaidāms 7.novembrī.

Veselība Mediķe: Katrs trešais jaunais ārsts ES cieš no depresijas

Katrs trešais jaunais ārsts Eiropas Savienībā (ES) cieš no depresijas, savukārt 60% - no trauksmes, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Rīgas Stradiņa universitātes rīkotajā konferencē "Nākotnes veselības ekonomika: efektivitāte un ilgtspēja" uzsvēra Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēšmite-Blūma.