• Aigars,
  • Vilma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvenergo Daugavas basejnā ielaiž miljoniem zivju mazuļu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:28, 27.10.2024


Foreles ir ekoloģiski jutīgas, tās dzīvo tikai tīrās upēs, kur ir daudz skābekļa.


Foreles jūtas savās dabiskajās dzīvotnēs.

Latvenergo, lielākais zaļās enerģijas uzņēmums Baltijā, uzņemas nozīmīgu lomu vides aizsardzībā, īstenojot Daugavas baseina upju atjaunošanas projektu, kas sniedz cerību, ka apdraudētās lašveidīgo zivju sugas atgriezīsies to dabiskajos nārsta ūdeņos. Mērķis ir atjaunot 25 kilometrus Daugavas baseina upju, radot iespējas lasim, taimiņam jeb jūras forelei, strauta forelei atgriezties savās vēsturiskajās nārsta vietās.

Laika posmā no 2022.gada līdz 2024.gadam Latvenergo kopā ar vietējiem vides entuziastiem, balstoties uz institūta "BIOR" pētnieku izstrādātajām rekomendācijām, veica foreļu nārstam nozīmīgās Bērzenes upes sakopšanu, veidojot ekosistēmu, kas piemērota lašveidīgo zivju nārstam - tīrs, dzidrs ūdens, straujtece un berzei atbilstošs akmeņu izvietojums upē. Foreles ir ekoloģiski jutīgas, tās dzīvo tikai tīrās upēs, kur ir daudz skābekļa. Foreļu populācijas samazināšanās upēs var būt indikators, ka cilvēka darbība ir negatīvi ietekmējusi to dabiskās dzīvotnes. Šī iniciatīva ir būtiska ne tikai Latvijas dabai, bet arī globālajai cīņai par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta izplatīto informāciju oktobrī un novembrī, kad daudzās Latvijas upēs ir makšķerēšanas liegums lašveidīgo zivju nārsta dēļ, dienests veiks šo zivju sugu nārsta vietu pastiprinātu uzraudzību. Dienesta inspektori kopā par papildspēkiem no Zemessardzes un pašvaldībām apsekos upes gan klātienē, gan, izmantojot dronus, meža un termokameras. Lai ļautu minētajiem lašveidīgajiem netraucēti sekot dabiskajiem instinktiem, Latvenergo jau trešo gadu šajā laikā ikvienam interesentam piedāvā īpašu iespēju - tiešraidē no foreļu dabiskajām nārsta vietām Daugavas baseina upē sekot, kā foreles novērtē paveikto upes sakopšanā un vai jūtas drošas, lai šajos ūdeņos liktu pamatus jaunās paaudzes attīstībai. Iniciatīvas pamatmērķis - būt klāt, netraucējot dabiskajiem procesiem, vienlaikus piedāvāt arī šo izglītojošo ceļojumu, jo par redzēto kamerās interesentiem būs pieejami zivju ekologa Matīsa Žagara veidoti stāstījumi. Tiešraidei no atjaunotās Daugavas baseina foreļupes gultnes varēs sekot Latvenergo mājaslapā un Latvijas Dabas fonda mājaslapā.

"Mēs redzam savu lomu ne tikai kā zaļās enerģijas ražotāji, bet arī kā dabas aizstāvji," komentē Latvenergo Vides pārvaldības daļas vadītāja Aļona Boloņina. "Lašveidīgās zivis ir mūsu vides veselības indikators, un to atgriešanās savvaļā norāda, ka esam uz pareizā ceļa."

Zivju ekologs Matīss Žagars, komentējot foreļu nārsta vērošanu tiešraides kamerās, bilst: "Tas, ko mēs redzam, vērojot foreļu mijiedarbošanos upē, ir savstarpēja cieņa un sadarbošanās, ko būtu vērts adaptēt arī cilvēku pasaulē. Foreļu upes ekosistēma ir lakoniska un efektīga, salīdzinoši maz spēlētāju loģiski sadarbojas. Uzmanīgam vērotājam izdodas redzēt unikālus kadrus, kas ilustrē strauta foreļu un taimiņu nārsta dejas."

Zemūdens kameras palīdz ne vien ieraudzīt, bet arī izprast dabas norises, kas līdz šim bija slēptas cilvēka acij. Tā ir ielūkošanās zivju privātās dzīves aizkulisēs! Iniciatīva ir izglītojoša, un tai ir ievērojama loma sabiedrības izpratnes veicināšanā par vides aizsardzības jautājumiem. Bet kā taimiņiem ir veicies šajā sezonā, kad piedzīvojām salīdzinoši karstu vasaru? Institūta "BIOR" pētnieks Jānis Bajinskis bilst: "Foreles migrējošās un nemigrējošās formas stāvoklis Latvijā vērtējams kā drošs, kas skaidrojams ar sugas un tai piemērotu dzīvotņu salīdzinoši plašu sastopamību. Zināmā mērā arī ar mākslīgu zivju krājumu papildināšanu. Galvenie apdraudējumi sugai - karsti mazūdens gadi, kas var izraisīt ūdensteču, to posmu izžūšanu, migrācijas šķēršļi ceļā uz nārsta vietām, ūdens piesārņojums un grunts izstrādes darbi."

Kā foreles jūtas savās dabiskajās dzīvotnēs? Ar novērojumiem dalās makšķernieks E.Balodis: "Pēdējos divos gados esmu aktīvi pievērsies foreļu ķeršanai. Foreļu ķeršana ir ainaviska padarīšana - skaistas zivis, skaistas upes, klusums un miers. Forelēm ir būtiski radīt drošu vidi, un zivis pašas savairosies."

Latvenergo iniciatīva ir vēl viens solis pretī ilgtspējīgai nākotnei, apvienojot tehnoloģijas ar dabas aizsardzību. Līdz šim bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jau veikta Vedzes, Pērses un Bērzenes upes ekosistēmas sakopšana un dabisko nārsta vietu atjaunošana, kā arī jau četrpadsmito gadu sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" ik pavasari Daugavā tiek ievietotas zivju nārsta ligzdas. Savu artavu Latvenergo sniedz arī zivju resursu atjaunošanas programmā, kur institūts "BIOR" katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs ielaiž vismaz 6 300 000 zivju mazuļu un kāpuru.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijā mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim

Latvijā agri vai vēlu mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim - virs 3000 eiro par kvadrātmetru, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma valdes loceklis Andris Božē.

Ekonomika Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus reisiem pa "Rail Baltica"

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Lasiet arī

Sports Latvijas basketbolisti spraigā cīņā zaudē Serbijai

Latvijas vīriešu basketbola sestdien Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra trešajā mačā ar rezultātu 80:84 (18:22, 20:20, 18:25, 24:17) zaudēja meistarsacīkšu favorītei Serbijai ar Nikolu Jokiču sastāvā.

Pasaule Zelenskis: Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota

Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Ukrainas parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota, sestdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka lietas izmeklēšanā iesaistīts Drošības dienests (SBU).

Sabiedrība Svētdien vietām gaidāms lietus

Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Sabiedrība Vāc parakstus par OCTA atlīdzības izmaksas maksimālā termiņa samazināšanu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzības ātrāku izmaksu, maksimālo izmaksas termiņu samazinot no 30 dienām uz 15 darba dienām pēc visu dokumentu saņemšanas.

Sabiedrība Rīgas bāriņtiesas vadītājs: plānotās reformas vērtējamas pozitīvi

Valdībā atbalstītie grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas paredz atcelt prasību bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus ļaut pildīt tikai no 30 gadu vecuma, kā arī citas izmaiņas, vērtējamas pozitīvi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas loceklis un Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pasaule Laikraksts: Tramps rosinājis Ukrainā izvietot Ķīnas miera uzturētājus

ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka pēc kara beigām Ukrainā būtu jāizvieto Ķīnas miera uzturētāji, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas informēti par šīm diskusijām.