• Daira,
  • Dairis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvenergo Daugavas basejnā ielaiž miljoniem zivju mazuļu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:28, 27.10.2024


Foreles ir ekoloģiski jutīgas, tās dzīvo tikai tīrās upēs, kur ir daudz skābekļa.


Foreles jūtas savās dabiskajās dzīvotnēs.

Latvenergo, lielākais zaļās enerģijas uzņēmums Baltijā, uzņemas nozīmīgu lomu vides aizsardzībā, īstenojot Daugavas baseina upju atjaunošanas projektu, kas sniedz cerību, ka apdraudētās lašveidīgo zivju sugas atgriezīsies to dabiskajos nārsta ūdeņos. Mērķis ir atjaunot 25 kilometrus Daugavas baseina upju, radot iespējas lasim, taimiņam jeb jūras forelei, strauta forelei atgriezties savās vēsturiskajās nārsta vietās.

Laika posmā no 2022.gada līdz 2024.gadam Latvenergo kopā ar vietējiem vides entuziastiem, balstoties uz institūta "BIOR" pētnieku izstrādātajām rekomendācijām, veica foreļu nārstam nozīmīgās Bērzenes upes sakopšanu, veidojot ekosistēmu, kas piemērota lašveidīgo zivju nārstam - tīrs, dzidrs ūdens, straujtece un berzei atbilstošs akmeņu izvietojums upē. Foreles ir ekoloģiski jutīgas, tās dzīvo tikai tīrās upēs, kur ir daudz skābekļa. Foreļu populācijas samazināšanās upēs var būt indikators, ka cilvēka darbība ir negatīvi ietekmējusi to dabiskās dzīvotnes. Šī iniciatīva ir būtiska ne tikai Latvijas dabai, bet arī globālajai cīņai par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Saskaņā ar Valsts vides dienesta izplatīto informāciju oktobrī un novembrī, kad daudzās Latvijas upēs ir makšķerēšanas liegums lašveidīgo zivju nārsta dēļ, dienests veiks šo zivju sugu nārsta vietu pastiprinātu uzraudzību. Dienesta inspektori kopā par papildspēkiem no Zemessardzes un pašvaldībām apsekos upes gan klātienē, gan, izmantojot dronus, meža un termokameras. Lai ļautu minētajiem lašveidīgajiem netraucēti sekot dabiskajiem instinktiem, Latvenergo jau trešo gadu šajā laikā ikvienam interesentam piedāvā īpašu iespēju - tiešraidē no foreļu dabiskajām nārsta vietām Daugavas baseina upē sekot, kā foreles novērtē paveikto upes sakopšanā un vai jūtas drošas, lai šajos ūdeņos liktu pamatus jaunās paaudzes attīstībai. Iniciatīvas pamatmērķis - būt klāt, netraucējot dabiskajiem procesiem, vienlaikus piedāvāt arī šo izglītojošo ceļojumu, jo par redzēto kamerās interesentiem būs pieejami zivju ekologa Matīsa Žagara veidoti stāstījumi. Tiešraidei no atjaunotās Daugavas baseina foreļupes gultnes varēs sekot Latvenergo mājaslapā un Latvijas Dabas fonda mājaslapā.

"Mēs redzam savu lomu ne tikai kā zaļās enerģijas ražotāji, bet arī kā dabas aizstāvji," komentē Latvenergo Vides pārvaldības daļas vadītāja Aļona Boloņina. "Lašveidīgās zivis ir mūsu vides veselības indikators, un to atgriešanās savvaļā norāda, ka esam uz pareizā ceļa."

Zivju ekologs Matīss Žagars, komentējot foreļu nārsta vērošanu tiešraides kamerās, bilst: "Tas, ko mēs redzam, vērojot foreļu mijiedarbošanos upē, ir savstarpēja cieņa un sadarbošanās, ko būtu vērts adaptēt arī cilvēku pasaulē. Foreļu upes ekosistēma ir lakoniska un efektīga, salīdzinoši maz spēlētāju loģiski sadarbojas. Uzmanīgam vērotājam izdodas redzēt unikālus kadrus, kas ilustrē strauta foreļu un taimiņu nārsta dejas."

Zemūdens kameras palīdz ne vien ieraudzīt, bet arī izprast dabas norises, kas līdz šim bija slēptas cilvēka acij. Tā ir ielūkošanās zivju privātās dzīves aizkulisēs! Iniciatīva ir izglītojoša, un tai ir ievērojama loma sabiedrības izpratnes veicināšanā par vides aizsardzības jautājumiem. Bet kā taimiņiem ir veicies šajā sezonā, kad piedzīvojām salīdzinoši karstu vasaru? Institūta "BIOR" pētnieks Jānis Bajinskis bilst: "Foreles migrējošās un nemigrējošās formas stāvoklis Latvijā vērtējams kā drošs, kas skaidrojams ar sugas un tai piemērotu dzīvotņu salīdzinoši plašu sastopamību. Zināmā mērā arī ar mākslīgu zivju krājumu papildināšanu. Galvenie apdraudējumi sugai - karsti mazūdens gadi, kas var izraisīt ūdensteču, to posmu izžūšanu, migrācijas šķēršļi ceļā uz nārsta vietām, ūdens piesārņojums un grunts izstrādes darbi."

Kā foreles jūtas savās dabiskajās dzīvotnēs? Ar novērojumiem dalās makšķernieks E.Balodis: "Pēdējos divos gados esmu aktīvi pievērsies foreļu ķeršanai. Foreļu ķeršana ir ainaviska padarīšana - skaistas zivis, skaistas upes, klusums un miers. Forelēm ir būtiski radīt drošu vidi, un zivis pašas savairosies."

Latvenergo iniciatīva ir vēl viens solis pretī ilgtspējīgai nākotnei, apvienojot tehnoloģijas ar dabas aizsardzību. Līdz šim bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jau veikta Vedzes, Pērses un Bērzenes upes ekosistēmas sakopšana un dabisko nārsta vietu atjaunošana, kā arī jau četrpadsmito gadu sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" ik pavasari Daugavā tiek ievietotas zivju nārsta ligzdas. Savu artavu Latvenergo sniedz arī zivju resursu atjaunošanas programmā, kur institūts "BIOR" katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs ielaiž vismaz 6 300 000 zivju mazuļu un kāpuru.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas Banka izsniegusi licenci risku apdrošinātājam Sincera Insurance

Latvijas Bankas Uzraudzības komiteja trešdien izsniegusi licenci jaunai risku apdrošināšanas kompānijai - "Sincera Insurance", pavēstīja Latvijas Bankas preses dienestā.

Ekonomika Konkurējošajā izsolē valsts obligācijas pārdotas 40 miljonu eiro apmērā

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 40 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Ekonomika airBaltic mājaslapā ieviesta iespēja pasažieriem mainīt lidojumu datumus

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" mājaslapas sadaļā "Mana rezervācija" ieviesta iespēja pasažieriem mainīt lidojumu datumus, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ekonomika Projekts par 6 miljoniem eiro: šodien Kundziņsalu savieno ar krastu (+VIDEO)

Pārvads paredz nodrošināt tiešu savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu.

Lasiet arī

Ekonomika Latvenergo: turpinājās elektrības un dabasgāzes cenu samazināšanās (+VIDEO)

Augusta beigās Baltijā ar Elektrum zīmolu elektroenerģiju ražo jau 14 saules parki ar kopējo jaudu teju 85 megavati.

Ekonomika «Latvenergo» vadītājs pērn algā saņēmis 201 000 eiro

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 201 007 eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika «Latvenergo» šogad attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Ekonomika Daugavas HES tiek nomainīti hidroagregāti, palielinot jaudu (+VIDEO)

Ziemas un pavasara palu laika pietece ir atstājusi vislielāko ietekmi uz rezultātiem visa gada garumā.