Finanšu investors Latvijā kļūst jaunāks (+VIDEO)

Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina banku dati, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%. Tendence turpinās arī šogad - kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms - par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

Rolands Zauls, ieguldījumu produktu jomas eksperts: "Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad."

Visvairāk jauno investoru jauniešu vidū

Jauno investoru skaita pieaugums ir vērojams gandrīz visās vecuma grupās, bet visstraujākais tieši jauniešu vidū (18-21 gadu vecumā). Attiecīgi divu gadu laikā investēt sākuši par 818% vairāk jauniešu un kopš gada sākuma - par 618%.

Tāpat aktīvāk sākuši krāt jaunieši vecumā no 22 līdz 25 gadiem - divu gadu laikā vērojams pieaugums par 72% un kopš gada sākuma par 32%, kas liek secināt, ka arī jaunieši ir sākuši jau savlaicīgi aizdomāties par finansiālas stabilitātes veidošanu. Sagaidāms, ka arī segmentā 22-25 turpmāk būs vērojama lielāka aktivitāte.

Turklāt arvien lielāka daļa no jaunajiem investoriem ir sievietes. Lai arī dati rāda, ka 59% no visiem ieguldītājiem šobrīd ir vīrieši, taču ir vērojama tendence, ka sievietes pēdējā laikā iegulda arvien aktīvāk - skaits kopš gada sākuma ir audzis par 30%.

Populāri risinājumi, kas ļauj investēt ar nelielām summām

Vieni no populārākajiem ir investīciju risinājumi, kas ļauj ieguldīt ar mazākām summām, kā arī sniedz iespēju samazināt kopējos riskus un prasa mazāk laika lēmumu pieņemšanai. Vislielāko pienesumu kopējā portfelī veido Robur ieguldījumu fondi - divu gadu laikā vērojams pieaugums par 170%, bet kopš gada sākuma 80%. Tāpat arī ETF (biržā tirgotie fondi), kas divu gadu laikā pieauguši par 117%, bet kopš gada sākumā 42%. Klientu skaits, kuriem ir Robur fondi, divu gadu laikā audzis par 177%, kopš gada sākuma 96%. Pieaug arī ETF klientu skaits - divu gadu laikā par 57% un kopš gada sākuma 19%.

Savukārt Baltijas akciju klientu skaita pieaugumā ir vērojama neliela piebremzēšanās. Kopš gada sākuma klientu skaits ir samazinājies par 1,47%. Toties obligāciju segmentā klientu skaits ir audzis visstraujāk - divu gadu laikā par 399% un kopš gada sākuma 96%. "Šādas tendences varētu būt saistītas ar zināmu atdzišanu Baltijas akciju frontes pusē un investoru daudz aktīvāku pāriešanu uz obligācijām. Iepriekš veiktie centrālo banku procentu likmju paaugstinājumi pēdējo divu gadu laikā veicināja obligāciju atdzīvošanos. Turklāt iespējams, ka investori ir vīlušies IPO akciju vērtību sniegumos pēc to iznākšanas biržā, kā arī atsevišķu uzņēmumu bankrotos un iziešanā no biržas," atzīmē R. Zauls.