• Jānis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kāpēc vienkāršam latvietim ir vairāki banku konti, skaidro finansiste (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:57, 25.10.2024


Ir iespējams arī veidot uzkrājumus, mainoties Euribor – likmei paliekot mazākai, iegūto “starpību” var krāt, pašam nemaz nemanot.


Bieži vien pietiek ar vienu karti, kura spēj nodrošināt visas vajadzības.

Bieži vien pārtikas preču iegādei, rēķinu apmaksai un citu ikdienas tēriņu segšanai tiek izmantots tas pats bankas konts, kurā darba devējs ik mēnesi ieskaita nopelnīto algu – liekas ļoti ierasti un pat pašsaprotami. Taču, uzlabojoties bankas sniegto digitālo pakalpojumu klāstam, bet tajā pašā laikā arī attīstoties krāpnieku shēmām, ieteicams izvērtēt iespēju veidot atsevišķu norēķinu kontu algai un atsevišķu kontu ikdienas darījumiem. Kāpēc un vai ir svarīgi nodalīt dažādas naudas plūsmas atsevišķos kontos, stāsta finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Drošība pret krāpšanu

Banku sniegto digitālo pakalpojumu klāsts pēdējos gados ir būtiski palielinājies, nodrošinot iespēju ikvienam ērtāk un ātrāk saņemt sev vēlamos pakalpojumus. Tikpat ātri attīstās arī krāpnieku metodes, parādās viltoti interneta veikali, viltoti paziņojumi no bankas vai pat no policijas ar mērķi izkrāpt cilvēkiem piekļuves kartēm un to saistītiem kontiem. Glabājot algu atsevišķā kontā, kas nav saistīts ar ikdienas darījumiem, ir iespēja samazināt risku zaudēt lielu naudas summu gadījumā, ja krāpniekiem izdevies izvilināt piekļuves datus. Tādā veidā krāpnieku guvums būs krietni mazāks nekā gadījumos, ja kartes kontā glabāsies visa ikmēneša alga vai pat apjomīgi vairāku gadu gaitā veidoti naudas uzkrājumi. Turklāt atsevišķi konti var kalpot ne tikai kā drošības instruments, bet arī palīdzēt efektīvāk pārvaldīt savas finanses.

Labāka finanšu pārvaldība

Lielākā daļa no mums saņem ikmēneša ienākumus uz savu maksājuma kartes kontu, kuru izmantojam ikdienas vajadzībām, pirkumiem, ikmēneša rēķinu apmaksai, kā arī bieži vien saistību dzēšanai, piemēram, par hipotekāro kredītu. Tas, ka viens konts ir paredzēts tik daudzām vajadzībām, brīžiem var apgrūtināt savu tēriņu izsekošanai un budžeta plānošanai, kā arī uzkrājumu veidošanu. Lai tā sauktā “50/30/20” formula (50% ienākumu novirza mājsaimniecības neatliekamajām vajadzībām, 30% savām vēlmēm, bet atlikušos 10-20% uzkrājumu veidošanai) darbotos, ir iespēja finanses pārvaldīt vienkāršāk ar atsevišķiem kontiem. Viens no risinājumam varētu būt atsevišķa norēķinu konta atvēršana, uz kuru pēc ienākuma saņemšanas var pārskaitīt lielāku algas daļu un uz kartes konta atstāt tikai tik daudz naudas, cik ir nepieciešams ikdienas tēriņiem – nedēļai, īsākam vai garākam periodam. Atvērto jaunu atsevišķo kontu, kas ierasti ir bez papildu maksas, var izmantot turpmāk arī ikmēneša rēķinu apmaksai, kas palīdzes ātrāk apkopot informāciju turpmākai plānošanai, kā arī būs atbalsts uzkrājumu veidošanai. Tāpat nodalītas naudas plūsmas palīdzes izvairīties no spontāniem pirkumiem, kas ir priekšnosacījums uzkrājumu uzsākšanai vai palielināšanai.

Arī domājot par, piemēram, hipotekāro kredītu, ir ieteicams rūpīgi izvērtēt, no kura konta notiks aizdevuma atmaksa. Jo bieži vien atsevišķs konts palīdzēs caurspīdīgāk un paredzamāk pārvaldīt aizdevuma atmaksu, tajā skaitā pasargājot paredzētās summas iztērēšanu kam citam. Tāpat tādā veidā ir iespējams arī veidot uzkrājumus, mainoties Euribor – likmei paliekot mazākai, iegūto “starpību” var krāt, pašam nemaz nemanot.

Kontrolēti izdevumi un vieglāka uzraudzība

Pārskaitot noteiktu summu uz norēķinu kartes kontu ikdienas darījumiem, tādā veidā ir iespējams ierobežot savus tēriņus, attiecīgi ilgtermiņā nodrošinot labāku finanšu disciplīnu. Tā, piemēram, var atturēties no kāda pirkuma veikšanas, lai no konta nebūtu jāpārskaita sakrātie līdzekļi uz karti. Diversificējot jeb dažādojot un uzraugot vairākus kontus, kas paredzēti dažādiem mērķiem, var vieglāk un ātrāk atklāt jebkādus šaubīgus darījumus, izvairoties no nokļūšanas finanšu krāpnieku nagos.

Papildu konts – ne vienmēr papildu izmaksas

Vairāk kontu nemaz nenozīmē vairāk karšu kontu jeb karšu. Bieži vien pietiek ar vienu karti, kura spēj nodrošināt visas vajadzības – no pirkuma veikalā līdz pat apdrošinātam lielākam pirkumam vai brīvībai skaidras naudas izņemšanā savas bankas vai citas bankas bankomātā. Svarīgi iemācīties un ieviest savā ikdienā parastus norēķinu kontus, sadalot naudas plūsmu. Lai arī var šķist, ka vairāku kontu uzturēšana nozīmē papildu izmaksas, visbiežāk tā nav.Galvenokārt bankās papildu kontu atvēršana un uzturēšana ir iekļauta jau komplekta mēneša maksā, līdz ar to dažādas darbības, tostarp turpināt iekrājumus, var veikt bez papildu izdevumiem. “Turklāt arī krājkontā patlaban tiek piedāvāti procenti par uzkrātajiem līdzekļiem, kas var būt papildu motivarors,” rezumē eksperte.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Mārupes centrā aug jauns kvartāls (+VIDEO)

Šis projekts izceļas ar īpašu pieeju gan pret tehniskajiem, gan estētiskas standartiem.

Ekonomika Finansistiem domstarpības par sabiedrības atbalstu ekonomikas lēmumiem

Finanšu nozares pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi būtu sabiedrībā nepopulāri vai gluži pretēji - gūtu sabiedrības atbalstu.

Ekonomika 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Austrumu slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 4,7 miljonu eiro zaudējumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,7 miljoni eiro, kas ir par 0,1 miljonu eiro mazāki nekā plānots, bet par 2,6 miljoniem eiro lielāki, salīdzinot ar 2023.gadu, liecina RAKUS gada pārskata vadības ziņojums.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa divos mēnešos - 65 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja peļņu 65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,3% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa janvārī - 36,3 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja peļņu 36,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Ekonomisti nosauc aktuālākās problēmas Latvijas banku sektorā

Augsta kreditēšanas tirgus segmentācija un konkurences spiediena trūkums joprojām ir aktuālas problēmas Latvijas banku sektorā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Kurbatskis un Nadežda Siņenko.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa 11 mēnešos - 486,2 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja peļņu 486,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.