• Ēriks,
  • Inese,
  • Inesis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kāpēc vienkāršam latvietim ir vairāki banku konti, skaidro finansiste (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:57, 25.10.2024


Ir iespējams arī veidot uzkrājumus, mainoties Euribor – likmei paliekot mazākai, iegūto “starpību” var krāt, pašam nemaz nemanot.


Bieži vien pietiek ar vienu karti, kura spēj nodrošināt visas vajadzības.

Bieži vien pārtikas preču iegādei, rēķinu apmaksai un citu ikdienas tēriņu segšanai tiek izmantots tas pats bankas konts, kurā darba devējs ik mēnesi ieskaita nopelnīto algu – liekas ļoti ierasti un pat pašsaprotami. Taču, uzlabojoties bankas sniegto digitālo pakalpojumu klāstam, bet tajā pašā laikā arī attīstoties krāpnieku shēmām, ieteicams izvērtēt iespēju veidot atsevišķu norēķinu kontu algai un atsevišķu kontu ikdienas darījumiem. Kāpēc un vai ir svarīgi nodalīt dažādas naudas plūsmas atsevišķos kontos, stāsta finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Drošība pret krāpšanu

Banku sniegto digitālo pakalpojumu klāsts pēdējos gados ir būtiski palielinājies, nodrošinot iespēju ikvienam ērtāk un ātrāk saņemt sev vēlamos pakalpojumus. Tikpat ātri attīstās arī krāpnieku metodes, parādās viltoti interneta veikali, viltoti paziņojumi no bankas vai pat no policijas ar mērķi izkrāpt cilvēkiem piekļuves kartēm un to saistītiem kontiem. Glabājot algu atsevišķā kontā, kas nav saistīts ar ikdienas darījumiem, ir iespēja samazināt risku zaudēt lielu naudas summu gadījumā, ja krāpniekiem izdevies izvilināt piekļuves datus. Tādā veidā krāpnieku guvums būs krietni mazāks nekā gadījumos, ja kartes kontā glabāsies visa ikmēneša alga vai pat apjomīgi vairāku gadu gaitā veidoti naudas uzkrājumi. Turklāt atsevišķi konti var kalpot ne tikai kā drošības instruments, bet arī palīdzēt efektīvāk pārvaldīt savas finanses.

Labāka finanšu pārvaldība

Lielākā daļa no mums saņem ikmēneša ienākumus uz savu maksājuma kartes kontu, kuru izmantojam ikdienas vajadzībām, pirkumiem, ikmēneša rēķinu apmaksai, kā arī bieži vien saistību dzēšanai, piemēram, par hipotekāro kredītu. Tas, ka viens konts ir paredzēts tik daudzām vajadzībām, brīžiem var apgrūtināt savu tēriņu izsekošanai un budžeta plānošanai, kā arī uzkrājumu veidošanu. Lai tā sauktā “50/30/20” formula (50% ienākumu novirza mājsaimniecības neatliekamajām vajadzībām, 30% savām vēlmēm, bet atlikušos 10-20% uzkrājumu veidošanai) darbotos, ir iespēja finanses pārvaldīt vienkāršāk ar atsevišķiem kontiem. Viens no risinājumam varētu būt atsevišķa norēķinu konta atvēršana, uz kuru pēc ienākuma saņemšanas var pārskaitīt lielāku algas daļu un uz kartes konta atstāt tikai tik daudz naudas, cik ir nepieciešams ikdienas tēriņiem – nedēļai, īsākam vai garākam periodam. Atvērto jaunu atsevišķo kontu, kas ierasti ir bez papildu maksas, var izmantot turpmāk arī ikmēneša rēķinu apmaksai, kas palīdzes ātrāk apkopot informāciju turpmākai plānošanai, kā arī būs atbalsts uzkrājumu veidošanai. Tāpat nodalītas naudas plūsmas palīdzes izvairīties no spontāniem pirkumiem, kas ir priekšnosacījums uzkrājumu uzsākšanai vai palielināšanai.

Arī domājot par, piemēram, hipotekāro kredītu, ir ieteicams rūpīgi izvērtēt, no kura konta notiks aizdevuma atmaksa. Jo bieži vien atsevišķs konts palīdzēs caurspīdīgāk un paredzamāk pārvaldīt aizdevuma atmaksu, tajā skaitā pasargājot paredzētās summas iztērēšanu kam citam. Tāpat tādā veidā ir iespējams arī veidot uzkrājumus, mainoties Euribor – likmei paliekot mazākai, iegūto “starpību” var krāt, pašam nemaz nemanot.

Kontrolēti izdevumi un vieglāka uzraudzība

Pārskaitot noteiktu summu uz norēķinu kartes kontu ikdienas darījumiem, tādā veidā ir iespējams ierobežot savus tēriņus, attiecīgi ilgtermiņā nodrošinot labāku finanšu disciplīnu. Tā, piemēram, var atturēties no kāda pirkuma veikšanas, lai no konta nebūtu jāpārskaita sakrātie līdzekļi uz karti. Diversificējot jeb dažādojot un uzraugot vairākus kontus, kas paredzēti dažādiem mērķiem, var vieglāk un ātrāk atklāt jebkādus šaubīgus darījumus, izvairoties no nokļūšanas finanšu krāpnieku nagos.

Papildu konts – ne vienmēr papildu izmaksas

Vairāk kontu nemaz nenozīmē vairāk karšu kontu jeb karšu. Bieži vien pietiek ar vienu karti, kura spēj nodrošināt visas vajadzības – no pirkuma veikalā līdz pat apdrošinātam lielākam pirkumam vai brīvībai skaidras naudas izņemšanā savas bankas vai citas bankas bankomātā. Svarīgi iemācīties un ieviest savā ikdienā parastus norēķinu kontus, sadalot naudas plūsmu. Lai arī var šķist, ka vairāku kontu uzturēšana nozīmē papildu izmaksas, visbiežāk tā nav.Galvenokārt bankās papildu kontu atvēršana un uzturēšana ir iekļauta jau komplekta mēneša maksā, līdz ar to dažādas darbības, tostarp turpināt iekrājumus, var veikt bez papildu izdevumiem. “Turklāt arī krājkontā patlaban tiek piedāvāti procenti par uzkrātajiem līdzekļiem, kas var būt papildu motivarors,” rezumē eksperte.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nodokļu eksperts pozitīvi vērtē VID virzību (+VIDEO)

Resora attieksme mainījusies no “sodītājiem” uz konsultantiem.

Ekonomika Lauksaimnieki kļuvuši atkarīgi no Krievijas mēslošanas produktu importa

Daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis un lauksaimnieki ir kļuvuši atkarīgi no lēto Krievijas mēslošanas produktu importa, kurus ražo no lētās Krievijas gāzes, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.

Ekonomika airBaltic šogad strādāja ar gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lasiet arī

Ekonomika Ekonomisti nosauc aktuālākās problēmas Latvijas banku sektorā

Augsta kreditēšanas tirgus segmentācija un konkurences spiediena trūkums joprojām ir aktuālas problēmas Latvijas banku sektorā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Kurbatskis un Nadežda Siņenko.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa 11 mēnešos - 486,2 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja peļņu 486,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Baņķiere Ieva Tetere asi kritizē valdības ekonomisko politiku (+VIDEO)

"Vairāki lēmumi valsts līmenī tika pieņemti sasteigti, risinot īstermiņa jautājumus, nevis, domājot par kopējo izaugsmi ilgtermiņā".

Ekonomika Uz trīs gadiem ievieš solidaritātes iemaksas kredītiestādēm

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.