• Bernedīne,
  • Biruta,
  • Mairita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā paaugstinās akcīzes nodokli degvielai, dzērieniem ar cukuru un alkoholam

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 13:50, 01.10.2024


Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī paredzēta akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas izstrādājumiem no 2027.gada, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajos un saskaņošanai iesniegtajos grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli".


Foto: LETA

FM skaidro, ka nepieciešams pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu, lai varētu daļēji kompensēt gan darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu, gan arī palielināt valsts budžeta līdzekļus, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad kritiski ir nepieciešams finansējums ārējai un iekšējai drošībai un citiem sabiedrībai būtiskiem pasākumiem.

Plānoto izmaiņu ietekmē 2025.gadā valsts budžetā paredzēts iekasēt 42,87 miljonus eiro.

Akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam - par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026.gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.

Pēc FM paustā, tādējādi nodokļu izmaiņu dēļ komerctransportam izmaksas pieaugtu par apmēram 64 centiem uz 100 kilometriem, pieņemot, ka vidējais dīzeļdegvielas patēriņš ir 20 litru uz 100 kilometriem.

Paredzēts atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo.

Attiecībā uz kurināmo dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nodokļu dēļ pieaugtu par 2,7 centiem uz vienu kubikmetru ik gadu, sašķidrinātas naftas gāzes izmaksas pieaugtu nodokļu dēļ pieaugtu par 5,3 centiem uz vienu kilogramu ik gadu, bet dīzeļdegvielas, kuru izmanto par kurināmo, izmaksas nodokļu dēļ pieaugtu par 5,8 centriem litrā 2025.gadā un par 3,2 centriem litrā 2026.gadā.

Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11 eiro par 100 litriem. Tādējādi nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par četriem centiem, skaidro FM.

No 2027.gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa likmes ar Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, kā arī tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.

Tādējādi, pēc FM aprēķiniem, stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027.gadā varētu pieaugt par 0,15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) - par sešiem centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) - par diviem centiem.

Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027.gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 grami) - par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 gramu iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gabali) - par 29 centiem.

Savukārt elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par divu mililitru iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 mililitru iepakojumu - par 48 centiem. Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem, piemēram, nikotīna spilventiņi (14 gramu iepakojums) 2027.gadā pieaugs par 28 centiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas dzelzceļa koncerna zaudējumi pērn - 38,977 miljoni eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Ekonomika Ekonomisti: Algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks

Nodarbināto reālais ienākumu līmenis turpina uzlaboties, bet ilgtermiņā algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks, norāda banku ekonomisti.

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājies par 0,3%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Ekonomika Valsts prezidents: Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Lasiet arī

Ekonomika Bāzes pensijas ieviešanai varētu celt pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana bāzes pensijas ieviešanai būtu pēdējais, ko darīt, bet, ja tas var palīdzēt senioriem iegūt tūlītēju vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu, šādu iespējamību izslēgt nevar, uzskata jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Ekonomika Vinjeti no 2030.gada plānots aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.

Ekonomika Nodokļu ieņēmumi pērn par 1,7% atpalika no plānotā

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Ekonomika Arī pēc reformām Latvijā vēl arvien ir augstākais nodokļu slogs Baltijā

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.