Vidējais kredīts valstī ir 81 000 eiro, kas ir mazākais Baltijā (+VIDEO)

Aizvien biežāk iedzīvotāji izvēlas mājokļus iegādāties ārpus Rīgas un Pierīgas. Hipotekārās kreditēšanas dati liecina, ka šogad katrs ceturtais mājokļa iegādes darījums noticis reģionos. Turklāt šāda tendence nav unikāla tikai Latvijā - salīdzinot Swedbank datus Baltijā, arī Lietuvā un Igaunijā pieaug hipotekāro kredītu darījumi ārpus galvaspilsētām. Tas skaidrojams ar zemākām īpašuma cenām un lielāku pieejamību, kā arī to, ka no aprīļa mājokļa iegādei vai būvniecībai reģionos ģimenēm pieejams Altum atbalsts līdz pat 50% apmērā no aizdevuma summas. Kopumā Latvijā šī gada septiņos mēnešos mājokļu kreditēšanas tirgus audzis par 10%.

Salīdzinot ar 2023.gadu, izteiktāka aktivitāte dzīvokļu un privātmāju iegādē un būvniecībā šogad ir bijusi Siguldas, Jelgavas, Cēsu, Ķekavas, Aizkraukles un Alūksnes novados, kā arī Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē. Jūtamākais aktivitātes samazinājums bijis Rīgā, Jūrmalā, kā arī Ādažu un Mārupes novados. Visbiežāk tas skaidrojams ar apbūvei pieejamo zemes gabalu trūkumu Pierīgas pašvaldībās.

Lielāks pieprasījums pēc kompaktiem mājokļiem

"Analizējot datus par to, kādus īpašumus cilvēki pērk un būvē, jāsecina, ka Latvijā ir audzis pieprasījums pēc nelielām privātmājām. Lai arī dzīvokļi aizvien dominē kopējā līgumu skaitā, šogad par 4% ir augusi interese par privātmājām, vienlaikus nedaudz samazinoties privātmāju iegādei un būvniecībai izsniegtajam aizdevumu apjomam. Tas liecina, ka cilvēki iegādājas vai būvē kompaktākus un lētākus mājokļus, nekā gadu iepriekš. Vidējā aizdevuma summa privātmājas iegādei vai būvniecībai šogad bija 124 tūkstoši eiro, bet dzīvokļa iegādei - 65 tūkstoši eiro," datus par hipotekāro aizdevumu tirgu komentē Normunds Dūcis, hipotekārās kreditēšanas eksperts.

Salīdzinot vidējo aizdevuma apjomu, vislielākais tas šogad ir bijis Igaunijā (132 tūkstoši eiro), kam seko Lietuva (104 tūkstoši eiro) un Latvija (81 tūkstotis eiro). Latvijā ir sarukusi interese par pilnībā jauniem īpašumiem (-7%), bet pieaugusi par īpašumiem, kas būvēti pēdējo 20 gadu laikā (+7%), kas galvenokārt raksturo norises dzīvokļu tirgū. Jauno projektu cenas ir gana augstas, lai pircēji meklētu citas alternatīvas.

Pieprasītākais dzīvokļa izmērs Latvijā šogad ir bijis līdz 55 kvadrātmetriem (46% no visiem aizdevuma līgumiem), kam seko 56-75 kvadrātmetrus lieli dzīvokļi (35%). Privātmāju segmentā dominē mājokļi, kuru platība nepārsniedz 150 kvadrātmetrus (36% no visiem līgumiem). Minētajās dzīvokļu un privātmāju grupās šogad vērojams intereses pieaugums, bet pieprasījums pēc lielākiem mājokļiem ir samazinājies.

Aizņēmēji kļūst jaunāki un turīgāki

Lielāka aktivitāte šogad ir bijusi jaunāku aizņēmēju grupās - 24% no aizņēmējiem ir 22 līdz 30 gadus jauni, un šajā vecumā cilvēki ir aizņēmušies vairāk visās Baltijas valstīs. Līdzīgs jaunu līgumu skaits ir arī vecuma grupā no 31 līdz 35 gadiem (26%), kā arī no 36 līdz 40 gadiem (24%).

Novērtējot aizņēmējus pēc to ienākumu apjoma, jāsecina, ka lielāka interese par nekustamā īpašuma iegādi un hipotekāro kredītu bijusi cilvēkiem ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem. Vidējie aizņēmēja ienākumi Latvijā šogad bija 2153 eiro mēnesī, savukārt vienai mājsaimniecībai - vidēji 2648 eiro mēnesī. Turklāt jāatzīmē, ka hipotekāro aizdevumu pieaugums 10% apmērā šogad Latvijā ir vērojams mājsaimniecību grupā, kuru ienākumi pārsniedz 3000 eiro mēnesī. Tomēr joprojām lielākais klientu skaits, kuri saņēmuši kredītu, ir ar ienākumiem no 1000-2000 eiro mēnesī.

Latvijā izplatītākais hipotekārā kredīta termiņš ir no 16 līdz 25 gadiem (52% no visiem aizdevumiem). Turklāt aizņēmēju kredīta slogs ir vērtējams kā veselīgs, jo lielākajai daļai klientu ikmēneša kredīta maksājums nepārsniedz 30% no viņu ienākumiem. Turklāt klienti bieži vien ir gatavi pirmajai iemaksai atvēlēt lielāku daļu no saviem uzkrājumiem - vidējais pirmās iemaksas apjoms Latvijā šogad pārsniedz 24 tūkstošus eiro (+3%, salīdzinot ar 2023.gadu), bet Lietuvā un Igaunijā šis apjoms ir gandrīz divkārt lielāks - attiecīgi 40 tūkstoši eiro un 42,5 tūkstoši eiro. Ja iedzīvotājiem nav uzkrāts pietiekošs līdzekļu apmērs pirmās iemaksas veikšanai, turpinās efektīva valsts garantiju izmantošana. Apmēram trešdaļa darījumu Latvijā notiek ar Altum atbalstu, kas ļauj būtiski samazināt pirmās iemaksas apmēru - līdz pat 5%.