• Imants,
  • Ingars,
  • Intars,
  • Rimants
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu varētu turpināties vēl dažus gadus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:36, 20.09.2024


Problēmas ar lidmašīnu dzinēju trūkumu un ar to saistītajiem jautājumiem varētu turpināties vēl vienu līdz divus gadus, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.


Foto: LETA

Viņš skaidroja, ka dzinēju veiktspēja ir laba, bet dzinēju nav pietiekami daudz. Attiecīgi, iespējams, "airBaltic" būs jāslēdz līgumi ar citām aviokompānijām, lai tās lidotu "airBaltic" vietā.

"Līdz ar to vēl vismaz vienu vai divus gadus tam būs arī finansiāla ietekme, jo mums nebūs pieejamas visas mūsu lidmašīnas," sacīja Gauss.

Gauss teica, ka tas attiecas arī uz visiem citiem jaunajiem dzinējiem pasaulē, jo patlaban pasaulē uz zemes stāv aptuveni 700 lidmašīnu jauno dzinēju trūkuma dēļ.

"Kļūst labāk, bet tas vēl nav beidzies," norādīja Gauss.

Komentējot, vai aviokompānija varētu saņemt kompensācijas saistībā ar šo problēmu, viņš teica, ka "airBaltic" gada pārskatos ir rindiņa, kas saucas komerclīgumi, kurā ir redzamas kompensācijas, ja kaut kas nedarbojas, kā nākas, bet ar to nekad nav bijis pietiekami.

"Tas, protams, nekompensē visas problēmas, kas mums ir. Tas ir tāpat, ja jūs paņemat nomā automašīnu un tā salūst, jums nekompensēs to, ka tādēļ jūs nevarējāt nokļūt uz vecmāmiņas dzimšanas dienu. Arī šajā gadījumā mums nekompensē to, ka mēs nevarējām nopelnīt ar pārvadājumiem," uzsvēra Gauss.

Kompānijas pusgada pārskatā skaidrots, ka šī gada otrajā ceturksnī "airBaltic" piedzīvoja ievērojamu dzinēju trūkumu, kā rezultātā sešas lidmašīnas tika izņemtas no ekspluatācijas, tādējādi aviokompānijai bija ievērojami augstākas lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI izmaksas, kas saistītas ar lidojumu atcelšanu.

Finanšu direktors Vitolds Jakovļevs iepriekš sacīja, ka sagaidāmais negatīvais ietekmes apmērs visam 2024.gadam saistībā ar dzinēju problēmām varētu būt 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot 35 miljonus eiro pirmajā pusgadā.

LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Pasaule Lietuvas valsts vēl vērtē iespēju ieguldīt "airBaltic"

Lietuva vēl vērtē iespēju ieguldīt līdzekļus Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", piektdien žurnālistiem atzina Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

Sabiedrība Premjere: Valdība rīkojusies atbilstīgi saistībā ar ieguldījumu airBaltic

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka viņas vadītais Ministru kabinets rīkojies atbilstīgi saistībā ar Covid-19 laika ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" uzraudzību.

Ekonomika SM nepiekrīt Valsts kontroles secinājumam par airBaltic nepietiekamu uzraudzību

Satiksmes ministrija (SM) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumam par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību, aģentūrai LETA norādīja ministrijā, komentējot VK ziņojumu par to, kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Sabiedrība Valsts kontrole: Valsts nav sekojusi līdzi veikto ieguldījumu airBaltic atgūšana

Valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.