2024.gada makroekonomiskais liktenis jau ir izšķirts

Laiks kopš 2021.gada vidus bijis kā vāveres ritenis - izmaksas un cenas skrēja augšup, tam sekoja arī algu pieaugums. Lai gan importa izmaksas jau samazinās, algu kāpums vēl turpinās. Ir gaidāma atgriešanās pie stabilitātes, kas valdīja lielākajā daļā iepriekšējās desmitgades. Ienākumi toreiz auga ļoti mēreni, bet mājsaimniecību labklājībai tas bija labvēlīgs laiks, jo cenas bija visumā stabilas.

Varētu teikt, ka 2024.gada makroekonomiskais liktenis jau ir izšķirts. Gada pirmajā pusē ekonomika auga tikai par 0,3%, bet ienākošie 3. ceturkšņa dati un noskaņojuma rādītāji vēsta, ka šobrīd notikumu gaitu nosaka aizvadīto trīs gadu gandrīz "perfektās" reālā IKP stagnācijas inerce - sezonāli izlīdzinātais kopprodukts 2024.gada 2. ceturksnī bija tikai par 0,9% lielāks nekā 2021.gada 3. ceturksnī. Mēs sagaidām, ka šis ļoti nevēlamais miera stāvoklis saglabāsies apmēram līdz šī gada beigām. Prognozējam, ka šogad IKP pieaugs par 0,5%, martā prognoze bija 1,2%.

2024.gada 1. pusē ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos samazinājās par 7,3%. To var uzskatīt par šī gada lielāko nepatīkamo pārsteigumu Latvijas ekonomikā, jo tuvojas ES fondu apguves augstākais punkts. Taču šajā smalkajā mehānismā atkal kaut kas ir "ieķimerējies". Ir skaidrs, ka ar katru kavēšanos motivācija pasteidzināt fondu apguvi pieaugs, jo neveiksme šajā jomā būtu gan liels kaitējums valstij, gan smags trieciens par to atbildīgo amatpersonu reputācijai, tāpēc ir racionāli paredzēt, ka gada 2. pusē investīcijas tiešām kāps.

Cenu kāpums pēdējā pusgada laikā pārsniedza gaidīto. To ietekmēja, pirmkārt, Latvijas ekonomiskajai situācijai neatbilstošais algu kāpums, ko lielā mērā radīja politiski lēmumi. Pakalpojumu cenu kāpums pārskata periodā ir turējies nedaudz virs 5%, un tas ir galvenais inflācijas virzītājs. Gada vidus dati rāda, ka algu kāpuma temps privātajā sektorā jau krasi bremzējas - uzņēmumi to vairs nevar atļauties finansēt. Patiesības brīdis tuvojas arī valsts budžetam un tā spējai finansēt sabiedriskajā sektorā strādājošo algu kāpumu. Dienaskārtībā parādījusies pat algu iesaldēšanas tēma.

Preču cenas pārskata periodā samazinājās, taču tas notika ļoti nevienmērīgi. Regulētās cenas kopumā ir sekojušas izmaksu samazinājumam, taču citās jomās ir bijusi liela cenu inerce, nav notikusi daudzu produktu cenu korekcija no uzpūstajiem līmeņiem. Sagaidāms, ka 2025.gada laikā ekonomika pamazām nonāks pirms desmit gadiem piedzīvotā stāvoklī, kad valdīja cenu stabilitātes gaidas. Tad algas auga mēreni, taču tas, ka četros gados - no 2012.gada līdz 2016.gada decembrim, cenu līmenis auga tikai par 2,3%, palīdzēja panākt ievērojamu labklājības kāpumu.